Tempa turētājai Martai Zumbergai (24) Nordea Rīgas maratons šogad būs jau ceturtās sacensības. Gads sākts ar pusmaratonu Rēzeknē, tad noskriets pusmaratons Mežaparkā, bet aprīlī Marta skrēja Biķerniekos. «Nordea Rīgas maratonā būšu oficiālā pusmaratona tempa turētāja. Mans laiks būs stunda un 45 minūtes, man būs piestiprināti baloni, skriešu vienmērīgi, un citi varēs man sekot,» stāsta Marta, kuras personiskais rezultāts ir stunda un 35 minūtes Rēzeknē.

Gatavojas iepriekš

«Skrienu regulāri, bet pusmaratonus sāku skriet Nordea maratonā 2011. gadā. Iepriekš aizrāvos ar vieglatlētiku un volejbolu. Šajā maratonā man patīk atmosfēra, jo Nordea Rīgas maratons ir kā dziesmu svētki. Katram latvietim vismaz reizi dzīvē tajā būtu jāpiedalās. Kāpēc mums nekļūt par skrējēju nāciju?» jautā Marta.

Savukārt Laura Riekstiņa (21) Nordea Rīgas maratonā skries piecu kilometru distancē. Gatavoties viņa sāka mēnesi iepriekš, trenējoties katru otro vai trešo dienu. Šajā maratonā Laura skries otru reizi, šogad pārstāvot Rīgas Stradiņa universitātes komandu, kas vizuālo noformējumu vēl domā, bet, iespējams, skries baltajos ārstu halātos. Aleksandrs Vasiļjevs (25) ir pieteicies 42 kilometru skrējienam, un viņam šis būs jau 6. maratons. Viņa labākais rezultāts ir 2 stundas un 58 minūtes. Lai uzturētu formu, viņš katru dienu skrien apmēram 10 līdz 15 kilometrus, bet reizi nedēļā noskrien 25 līdz 30 kilometrus. Pirms skrējiena Nordea Rīgas maratonā Aleksandrs veica ģenerālmēģinājumu – skrējienu Bergenas maratonā Norvēģijā, kur piedalījās apmēram 300 dalībnieku un bija grūta trase, jo jāskrien pret kalnu. Viņa rezultāts Bergenā bija trīs stundas un 5 minūtes – viņš kopvērtējumā bija desmitais, bet savā vecuma grupā Aleksandrs ieguva trešo vietu.

Jāņem vērā pašsajūta

Sporta ārste Sandra Rozenštoka stāsta, ka cilvēki nāk uz Sporta laboratoriju sevi pārbaudīt dažāda garuma maratona distancēm: «Skrienot un gatavojoties iespējams novērtēt un iepazīt sevi – piemērotāko skriešanas tempu un elpošanas ritmu, kā arī noskaidrot, kas notiek, ja skrien par ātru. Ir gadījumi, kad cilvēks atnāk pārbaudīties negatavojies, un tad sporta ārsti iesaka mazāku distanci.» Par cilvēkiem, kas plāno skriet maratonu bez gatavošanās, ārste saka: «Ja ir agrāk iegūta bāze, tad, ņemot vērā pašsajūtu, distanci var pieveikt, bet ieteicams to izvēlēties mazāku. Kritiski jāvērtē sava organisma iespējas, jo pēc maratona var būt problēmas ar sirdi, muskuļiem un locītavām.»

Apaviem ir nozīme

Laura Lapiņa, veikala Maratons līdzīpašniece, mārketinga vadītāja un skrējēja, zināja teikt, ka pēdējā brīdī pirms maratona apavus un apģērbus iegādāties nav ieteicams, jo vēlams vismaz nedēļu tos ievalkāt. «Tie, kas skrien 21 vai 42 kilometrus, to zina, bet cilvēki, kas skries īsās distances, atnāk arī pēdējās dienās. Daudzi vismaz ir sapratuši, ka jāskrien ar pareizajām zeķēm. Vislielākā interese ir par sporta uzturu, jo, skrienot 21 vai 42 kilometrus, vajag atjaunot enerģijas rezerves, kā arī sāļus un sārmus, kas zudīs līdz ar sviedriem. Želejas, kuras ieteicams iedzert pēc pirmajām 40 minūtēm, var lietot jau gatavas, bet nevajadzētu riskēt un produktus izmēģināt tikai sacensību dienā, jo varbūt organismam ir alerģija. Šogad maratonā būs vairāk vietu, kur padzerties, nekā pagājušajā gadā, jo laiku brīvdienās sola karstu. Mēs testējam pēdas, jo ir svarīgi, lai cilvēki iegādātos piemērotus apavus. Var arī atnākt ar saviem apaviem, un veikalā pateiksim, vai tādi der vai ne. Dārgākajos sporta apavos ir vairāk tehnoloģu. Var salīdzināt apavus ar mobilo telefonu – jo dārgāks telefons, jo vairāk funkciju, kuras, iespējams, visas nekad neizmantos. Uzvelkot apavus, izmanto visu, un, sperot soli, strādā gan atbalsta, gan absorbējošās funkcijas. Šajās dienās vairāk pērk arī aksesuārus – gaišas cepures un mazas somiņas želejām un pudelēm.» L. Lapiņa ieteica nekautrēties un vietās, kur var padzerties, lietot piedāvātos sūkļus ar ūdeni, kas atveldzē un palīdz izturēt distanci.

Organizatori aicina rūpēties par sevi

NECom valdes priekšsēdētājs un Nordea Rīgas maratona organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords pastāstīja, ka šogad komanda aktīvi strādājusi pie skrējēju izglītošanas kopīgos treniņos ar treneriem, sporta ārstiem un inventāra konsultantiem. Maratona dalības maksas sedz tehniskās izmaksas, kurās ietilpst laika mērīšana, trases iekārtošana, medaļas, ūdens punkti, atbildīgo dienestu algošana, starptautiskais mārketings, balvu fonds, izklaides programmas trasē, mūzika un DJ, kā arī tiek atbalstīta skriešanas kultūras veidošana, Skriešanas skola, skriešanas popularizēšana un veselīga dzīvesveida kampaņas. «Nordea Rīgas maratonam reģistrējušies gandrīz 22 000 skrējēju, arī vairāk nekā 2200 ārvalstnieku no vismaz 60 pasaules valstīm,» informēja A. Nords.

«Vienā no Skriešanas skolas nodarbībām prezentējām Veselības testu, ko aicinām pirms došanās trasē mājas apstākļos izpildīt visiem maratona dalībniekiem. Atbildot pozitīvi uz jebkuru no testa jautājumiem, iesakām konsultēties pie sporta ārsta. 10 km, 21 km un 42 km distanču dalībniekiem papildus lūdza aizpildīt arī veselības anketu,» piebilda A. Nords. Organizatori iesaka pēdējo nakti pirms skrējiena veltīt atpūtai, parūpēties par veselīgu miegu, ievērot regulāras ēdienreizes un atcerēties par nepieciešamo ogļhidrātu uzņemšanu visas nedēļas garumā. Skrējienam jāsagatavo maksimāli viegls, skriešanai, sviedru un mitruma aizvadīšanai paredzēts apģērbs, kā arī spilgtas saules gadījumā ķermeņa aizsargkrēms. Ieteicams neaizmirst pietiekamā daudzumā lietot ūdeni, kā arī izvēlēties karstajam laikam atbilstošu ātrumu, nepieciešamības gadījumā pārejot uz soļošanu.

13 punktos trasē un finišā būs vairāk nekā 55 000 litru ūdens, 5000 litru sporta dzēriena Isostar, tūkstošiem apelsīnu un banānu, sūkļi atsvaidzināšanai, kā arī 20 mūzikas punkti un skatuves skrējēju un līdzjutēju uzmundrināšanai gan Kultūras kilometrā centrā, gan visā trasē. Kultūras kilometrā būs iespējams baudīt gan hiphopa māksliniekus, dejotājus un dīdžejus, gan mūzikas grupu Auļi, Oranžās brīvdienas un Laime pilnīgā mūziku. Medicīniskais personāls izvietosies 14 vietās, un nepieciešamības gadījumā gatavībā būs arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti.

Var būt lietus

Svētdien rīta pusē iespējams neliels lietus, un nokrišņu zonas pār Rīgu būs visu dienu. Gaisa temperatūra būs 27–28 grādi, līdz ar to pēcpusdienā iespējams pērkona lietus. Lietus gan būs neliels, un tas maratona dalībniekus tikai atveldzētu, prognozē Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķe Līga Ruisa.

***

UZZIŅAI

INFORMĀCIJA

• Maratons (42 195 m), starta laiks 08.30

• Pusmaratons (21 097,5 m), starta laiks 08.30

• 10 kilometru distance, starta laiks 12.30

• 5 kilometru distance, starta laiks 13.30

Reģistrēto skaits distancēs:

Maratons 1259 dalībnieki

Pusmaratons 2962 dalībnieki

10 km 4331 dalībnieks

5 km 11 997 dalībnieki

TOP 10 valstu pārstāvniecība:

1. Latvija 18 275 dalībnieki

2. Igaunija 384 dalībnieki

3. Somija 351 dalībnieks

4. Lietuva 289 dalībnieki

5. Krievija 227 dalībnieki

6. Vācija 191 dalībnieks

7. Itālija 159 dalībnieki

8. Polija 102 dalībnieki

9. Francija 94 dalībnieki

10. Lielbritānija 91 dalībnieks

Līdz 14. maijam bija reģistrējušies 20 549 dalībnieki no 60 valstīm.

Izmaiņas satiksmē

No 18. maija plkst. 21.00 līdz 19. maija plkst. 23.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai

19. maijā no plkst. 8.00 līdz 14.45 slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos