Personīgu apsvērumu un pašvaldības deputātiem noteiktā amatu apvienošanas ierobežojuma dēļ šajās vēlēšanās nepiedalīsies astoņi deputāti. Cēsis būs arī viena no retajām Latvijas pašvaldībām, kurā vēlēšanās nepiedalīsies arī pašreizējais pilsētas galva – Gints Šķenders. Viņa vietā cer tikt pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rozenbergs.

Kopumā uz 15 novada deputātu krēsliem kandidēs 94 cilvēki no sešu partiju sarakstiem – no Vienotības, Vidzemes partijas, Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Zemnieku savienības, Saskaņas centra un Nacionālās apvienības. Pretēji sākotnēji kaldinātajiem plāniem, šajā novadā nestartēs Reformu partijas saraksts. Tās uzrunātais kandidāts Andris Melbārdis, būdams neapmierināts ar partijas vadības izvirzītajiem noteikumiem, sarakstu ar visu komandu pametis un iekļāvies Vidzemes partijas rindās.

Nav izlēmuši

Pēc divām nedēļām izšķirsies visu Latvijas pašvaldību nākamo četru gadu nākotne, taču vismaz Neatkarīgās aptaujātie cēsnieki vēl nebija izlēmuši vai nevēlējās atklāt, kuram politiskajam spēkam vai kandidātam tie 1. jūnijā atdos savu balsi. Taču pēc kritiska vārda par esošo domi aptaujātajiem nebija ilgi jāmeklē.

«Neesmu vēl domājusi, par ko balsot, bet pašreizējās domes darbs mani neapmierina,» saka Daiga, kura uzskata, ka pilsēta pārāk maz rūpējas par kultūras pasākumu organizēšanu. «Nebija pasākumu ne Lieldienās, ne Ziemassvētkos,» sūdzējās sirmā kundze, kuru satrauc arī sabiedrisko tualešu trūkums pilsētā.

«Mums ir augstas cenas par siltumu, laikam pat visaugstākās Latvijā. Nesaprotu, kāpēc Šķenders, tik ilgi esot pie varas, nevarēja to sakārtot,» sūdzas Andris. Savukārt kundze, kas nevēlējās atklāt savu vārdu, teica, ka šīs būs pirmās vēlēšanas, kurās viņa nepiedalīsies. «Šīs laikam būs pirmās vēlēšanas, kurās nepiedalīšos. Palasīju tos solījumus, neticu nevienam,» viņa skaidro, piebilstot, «bet Šķenderītis jau ir piekusis, lai viņš iet atpūsties.»

Pats G. Šķenders, kurš ievēlēts no Tautas partijas saraksta un vada pilsētas saimniecību kopš 2001. gada, ir pārliecināts, ka pienācis laiks pie teikšanas laist jaunus cilvēkus. «Lai cik talantīgs ir vadītājs, pēc kāda laika, teiksim, trim sasaukumiem, ir nepieciešams pie teikšanas laist jaunu, pretējā gadījumā vairs nav nekāda progresa,» saka Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētājs.

Atskatoties uz mēra krēslā aizvadītajiem gadiem, viņš atzīst, ka varēja vairāk strādāt pie Eiropas naudas piesaistīšanas, taču nepieņem pārmetumus par dārgo apkuri, jo 2000. gada sākumā paši pilsētnieki panākuši, lai pilsēta uz nenoteiktu laiku turpinātu ražot siltumu ar dabasgāzi. Nākamajā sezonā situācija gan krasi mainīšoties, jo siltumu ražos no biomasas un saskaņošanai jau nodots tarifs, kas apkures cenu samazinās par 17%.

Uzņēmējdarbība

Šim jautājumam uzmanību pievērš arī viņa vietnieks Jānis Rozenbergs, kurš šajās vēlēšanās kā pilntiesīgs partijas biedrs startēs no Vienotības saraksta, bet šajā sasaukumā kā pieaicināta persona ievēlēts no Tautas partijas.

Viņš, daļēji dublējot Vienotības piedāvājumu Rīgai, arī Cēsīs sola pievērst pastiprinātu uzmanību jaunu darba vietu radīšanai, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem esot atrisināt problēmu ar elektrību, kuras jaudas vairs nepietiekot nopietnu ražotņu izveidei. Tam, kanalizācijas un ceļu sakārtošanai tiks piesaistīti Eiropas struktūrfondi.

Īpaši intensīvi tikšot strādāts pie investīciju piesaistes, un domē jau strādājot speciālists, kas apkopo un sistematizē informāciju par investoriem potenciāli interesantiem objektiem un īpašumiem, lai jebkuram interesentam operatīvi varētu sniegt izsmeļošu informāciju. «Bieži vien tā situācija ir tāda, ka zvana no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un saka, ka momentā vajag iesniegt informāciju par pieejamajām telpām ražotnei. Tai jābūt jau gatavai, plauktā saliktai, citādi ir par vēlu,» skaidro J. Rozenbergs.

Savukārt, lai veicinātu pašmāju uzņēmumu radīšanu, dome rūpēsies, lai Cēsu profesionālajā vidusskolā kokapstrādes, metālapstrādes speciālisti un elektriķi amata iemaņas apgūtu ar moderniem darbgaldiem, pretējā gadījumā skolu pabeigušie nav konkurētspējīgi darba tirgū, nedz gatavi paši uzsākt konkurētspējīgu biznesu.

Jautāts, vai Vienotības Cēsu nodaļa pēc vēlēšanām neatteiksies sastrādāties, piemēram, ar Saskaņas centra cilvēkiem, J. Rozenbergs, atbildēja apstiprinoši – šāda veida sarkanās līnijas nebūšot.

«Pašvaldību līmenī piederība politiskajām partijām nav izšķirošs jautājums, galvenais ir cilvēki. Esam gatavi sastrādāties ar visiem, kas ir gatavi strādāt pilsētas un novada labā,» saka Cēsu novada domes deputāta kandidāts.

Rūpes par perifēriju

Arī A. Melbārdis, kas ir pirmais Vidzemes partijas sarakstā, apņēmies panākt, lai Cēsīs būtiski tiktu uzlabota uzņēmējdarbības vide, kas šobrīd neesot sevišķi vilinoša, jo jau vēsturiski Cēsis nav bijušas rūpniecības centrs. Pēc uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, ar Eiropas struktūrfondu palīdzību izveidojot biznesa inkubatoru, sevišķa uzmanība būtu pievēršama Cēsis ieskaujošo dabas objektu popularizēšanai un tūrisma attīstīšanai.

«Cēsis kopš padomju laikiem mērķtiecīgi atteikušās no jebkuras ražošanas [..]. Uzņēmējdarbībai Cēsis pašlaik nav tā labākā vide, jo būtībā nav pakalpojumu ņēmēju, ir samazinājies cilvēku skaits,» stāsta A. Melbārdis, piebilstot, ka novārtā uzņēmēji netiktu pamesti un, izmantojot Eiropas naudu, tiktu izveidots biznesa inkubators.

Viņš iecerējis arī sagraut iedzīvotājiem radušos stereotipu, ka Cēsu novadā netiek ņemts vērā ārpus pilsētas, piemēram, Vaives pagastā, dzīvojošo intereses. «Mēs visi kreņķējamies, ka esam pakļauti te Maskavai, te Briselei un nav mums teikšanas. Cēsīs mēs visi esam satraukušies, ka esam pakļauti Rīgai, bet Vaives pagastā visi domā, ka esam pakļauti Cēsīm,» saka A. Melbārdis, solot, ka, viņam nokļūstot pie varas, naudas pietiks arī novada perifērijā dzīvojošo interešu ievērošanai.

Vidzemes partijas saraksta pirmais numurs

iecerējis iedvest jaunu dzīvību arī Cēsu vecpilsētā. To varētu izdarīt atverot vecpilsētu automašīnām vai pat piedāvājot kādu finansiāli stimulējošu mehānismu cilvēkiem, kas gatavi dzīvot un strādāt vecajos namos.

Varu tautai

Savukārt Saskaņas centra Cēsu novada domes priekšsēdētāja amata kandidāts Igors Gormaļovs sola, ka, viņam nokļūstot pie varas, novada iedzīvotājiem būs lielāka teikšana svarīgu lēmumu pieņemšanā. «Svarīgākajiem jautājumiem, arī tādiem, kas attiecas uz budžetu, vajadzētu būt apspriestiem ar cilvēkiem,» ir pārliecināts I. Gormaļovs.

«Zinu, ka pagājušajā mēnesī domnieki nobalsoja par jauna kredīta ņemšanu Cēsu kultūras centra būvniecībai. Nezinu, kā šo kredītu pašvaldība varēs atdot, un domāju, kā šādus jautājumus vajadzētu apspriest ar iedzīvotājiem,» par savām iecerēm stāsta I. Gormaļovs.

Paplašinot iedzīvotāju iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, viņš iecerējis novada budžetā atsevišķi izdalīt vienu procentu – apmēram 10 tūkstošus latu – par kura iztērēšanu ļautu izlemt novadniekiem. Līdzīga sistēma pašlaik darbojoties vairākās pašvaldībās, kuras vada Saskaņas centra cilvēki. «Pašvaldības budžets ir jātērē iedzīvotāju vajadzībām un interesēm, bet domnieki nespēj visas vajadzības pamanīt,» skaidroja kandidāts.

Spriežot pēc I. Gormaļova teiktā, Saskaņas centra vadībā novads uzņēmējdarbības, it īpaši ražošanas, attīstībai daudz netērēsies.