12. jūnijs, Sestdiena
Vārda dienas: Ija, Lenora, Nora
Sākuma lapa » Sabiedrība » Rīgas mēra amata kandidātiem dažādi redzējumi par dzīvokļu rindu mazināšanu
Rīgas mēra amata kandidātiem dažādi redzējumi par dzīvokļu rindu mazināšanu
Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv / 14. maijs 2013, 12:09
Rīgas mēra amata kandidātiem ir diametrāli pretēji viedokļi par to, kā palīdzēt rīdziniekiem risināt dzīvojamās platības jautājumu.


Mazturīgie iedzīvotāji, denacionalizēto namu iemītnieki, ilgus gadus uz pašvaldības dzīvokli gaidošie rīdzinieki – lai palīdzētu šiem cilvēkiem, tiek piedāvāts gan maksāt pabalstus, gan veidot rindas, gan arī būvēt jaunas ēkas. Dzīvokļu rindā Rīgā pašlaik stāv vairāk nekā 5000 cilvēku. Vēl apmēram tūkstotis cilvēku ir reģistrējušies dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstam, kura izmaksa jau vairākus gadus ir apturēta.

Saskaņas centrs/Gods kalpot Latvijai, kuru pārstāv šā brīža Rīgas mērs Nils Ušakovs, sola: būvējot jaunus pašvaldības namus, tuvākajā laikā dzīvokļu rinda tikšot samazināta par 3000 ģimenēm, un pilsētai tas izmaksāšot apmēram 40 līdz 45 miljonus latu. Tikmēr partijas Vienotība pārstāve Sarmīte Ēlerte kategoriski iestājas pret šādu rīcības plānu, dēvējot to par «zelta dzīvokļu būvniecību». Viņa uzsver, ka jaunbūvētajās celtnēs viens kvadrātmetrs maksājot apmēram divas reizes dārgāk nekā brīvajā tirgū pieejamās platības, un jaunceltņu būvniecība esot absurds veids, kā risināt rīdzinieku problēmas.

S. Ēlerte arī argumentē, ka Rīgas pilsētbūvnieka tāmes esot nepamatoti uzpūstas, tādējādi dodot mājienu, ka pašvaldības namu celtniecība rada bažas par koruptīvām shēmām. Pret pašvaldības namu būvniecību iestājas arī Reformu partijas līdere Inga Antāne. Pēc viņas domām, šis ir pārāk ilgs un dārgs process, kas turklāt kropļojot nekustamā īpašuma tirgu. Gan S. Ēlerte, gan I. Antāne ir pārliecinātas, ka daudz produktīvāks veids, kā risināt dzīvokļu rindu problēmu, ir pārcelšanās pabalstu atjaunošana.

Tikmēr N. Ušakovs šādam vērtējumam nepiekrīt. Pēc viņa domām, atsākt pabalstu izmaksu būs sarežģīti, jo valdība jau četrus gadus nepilda savas saistības un nesniedz solīto līdzfinansējumu.

N. Ušakovs arī uzsver, ka S. Ēlertes solījumi esot nekorekti, jo viņas pārstāvētā partija Vienotība ir tas spēks, kura dēļ maksājumi savulaik tika pārtraukti. «Pirms četriem gadiem jūs to atcēlāt, jūs nemaksājat rīdziniekiem. Un tagad, trīs nedēļas pirms vēlēšanām jūs pēkšņi stāstāt, ka maksājumus atjaunosiet,» savai oponentei pārmet N. Ušakovs. Savukārt S. Ēlerte uzsver, ka pārcelšanās pabalsti ir Rīgas problēma un valstij tās risināšanā nav jāiesaistās.

Jāpiebilst – lai gan dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsti pēdējo reizi tika izmaksāti 2009. gadā, tomēr joprojām ir spēkā Ministru kabineta 2007. gada noteikumi, kas nosaka, ka pusi no pabalstiem nepieciešamās summas piešķir valsts, bet otru pusi – pašvaldība. Līdz ar to Rīgas pašvaldībai katru gadu līdz 1. martam ir jāiesniedz Ekonomikas ministrijā informācija par to personu skaitu, kuras reģistrētas pabalsta saņemšanai. Rīgas domes Finanšu departaments arī šogad ir sniedzis atzinumu, ka Rīgas pašvaldība ir gatava plānot nākamā gada budžetā finanšu līdzekļus dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstam, ja arī valsts budžetā 2013. gadam tiks ieplānoti līdzekļi šim mērķim.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: dzīvokļu rindas, mēra amata kandidāts, Nils Ušakovs, Rīgas dome, Rīgas mērs, Sarmīte Ēlerte

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats