15. jūnijs, Otrdiena
Vārda dienas: Baņuta, Vilija, Vits
Sākuma lapa » Sabiedrība » Atsakoties no pašvaldības dzīvokļa, var nonākt rindas beigās
Atsakoties no pašvaldības dzīvokļa, var nonākt rindas beigās
Autors: Antra Gabre / NRA.lv / 10. maijs 2013, 10:54
Nepatīk rajons, bērnam tālu jāiet līdz skolai, sabiedriskais transports kursē pārāk reti – šie iegansti netiks uzskatīti par argumentiem, lai daudzas reizes atteiktos no pašvaldības piedāvātā dzīvokļa.


Kāda denacionalizētā mājā dzīvojoša rīdziniece atzīst, ka Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldē viņai piedāvāti pieci, bet Dzīvokļu pārvaldē precizē, ka seši dzīvokļi. Kundze visus izbrāķējusi, tāpēc tagad nonākusi rindas beigās. Sāpīgi, jo pašvaldības dzīvokli viņa gaidījusi deviņus gadus.

Dzīvokļu pārvaldes vadītāja Mārīte Javorska norāda – likums un pašvaldības saistošie noteikumi paredz tādu kārtību. Šai kundzei piedāvāts pat divreiz vairāk dzīvokļu, nekā nosaka normatīvie akti.

Pati kundze sarunā ar Neatkarīgo sūkstījās, ka vienā no viņai piedāvātajiem dzīvokļiem būtu jāmaina gāzes plīts, otrā neesot bijis elektrības skaitītājs, bet citu dzīvokli viņa noraidījusi tāpēc, ka sabiedriskais transports kursējot reti – būšot grūti aizkļūt pie daktera. Dzīvokļos vajadzīgs remonts, taču viņas pensija tam par knapu. Kad nomaksāti visi maksājumi, pāri paliekot tikai 26 lati.

Tik tiešām – pašvaldības dzīvokļu gaidītājiem tiek piedāvāti arī tādi mitekļi, kam vajadzīgs remonts. «Kosmētiskais remonts,» precizē M. Javorska. Un tas ir jāveic īrniekam. To fiksē aktā un neslēpj no potenciālā pašvaldības dzīvokļa īrnieka, kad viņam piedāvā tobrīd pieejamo apdzīvojamo platību. Taču dzīvošanai uzreiz esot derīgi itin visi dzīvokļi, bet jaunas tapetes vai cita grīdas krāsa ir katra paša izvēle. Saskaņā ar likumu Par dzīvojamo telpu īri lietošanai derīga dzīvojamā telpa ir apgaismojama, apkurināma telpa, kas piemērota cilvēka ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai un atbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajām būvniecības un higiēnas prasībām.

«Normatīvie akti neļauj lēkt kādam reģistrā esošajam pāri, nepiedāvājot šādu dzīvokli. Nedrīkstam nevienu apiet. Mēs reģistrācijas secībā piedāvājam to, kas konkrētajā brīdī ir jāpiedāvā konkrētajam reģistram,» skaidro M. Javorska. Kad cilvēkam ir pienākusi rinda uz gaidīto apdzīvojamo platību, viņam ir tiesības izvēlēties no vairākiem variantiem, bet – ja izbrāķēs trīs dzīvokļus, tad pašvaldībai savukārt ir tiesības ceturto vairs nepiedāvāt. «Ja bijuši trīs piedāvājumi un saņemti nepamatoti atteikumi (iebildumi par rajonu un transportu netiek ņemti vērā), tad liekam rindas beigās. Mēs nevaram ļaut tā izvēlēties. Visi dzīvokļi ir jāpiedāvā rindas kārtībā, ja vien nav citi nosacījumi. Rīgas domes saistošajos noteikumos tagad paredzēts – ja ģimenes ārsts fiksējis, ka cilvēkam vajag dzīvot noteiktā stāvā, tad to ņem vērā,» precizē M. Javorska. Piemēram, ja slimības dēļ augstāk par pirmo stāvu būs grūti uzkāpt. Bet Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas darbiniekiem nav tiesību izlemt – šis cilvēks dzīvos piektajā, tas – pirmajā stāvā.

M. Javorska atzīst, ka daudzi denacionalizēto māju īrnieki varētu pretendēt arī uz dzīvokli sociālajā mājā, bet vecajiem ļaudīm gribas savu dzīvoklīti, ierasto vidi. Ir arī tādi, kuri baidās, ka sociālajā mājā būs lielāki maksājumi. «Sociālais dzīvoklis ir tāds pats īres dzīvoklis, bet tur ir atviegloti maksas nosacījumi,» uzsver M. Javorska. Ja vien nebojā pašvaldības īpašumu un maksā par komunālajiem pakalpojumiem, tad var dzīvot un dzīvot, jo pašvaldība terminēto īres līgumu pagarinās.

Dažreiz cilvēki pārmet – re, tas no cietuma iznāca un tūdaļ tika pie dzīvokļa. Šādiem cilvēkiem ir savs reģistrs jeb rinda, un tajā pašlaik ir 26 personas. Turklāt no ieslodzījuma vietām atbrīvotajiem visbiežāk piedāvā istabas tā dēvētajās kopmītņu mājās vai dzīvokļus bez ērtībām, nevis atsevišķus dzīvokļus. Arī tāpēc šī rinda nav gara.

Visvairāk pretendentu ir uz vienistabas dzīvokļiem, un viņiem rindā jāgaida ilgāk. Tāpēc vienistabas dzīvokli joprojām nav saņēmuši tie denacionalizēto māju īrnieki, kuri rindā reģistrēti jau 2004. gadā. Tādu ir 219 cilvēku.

Bet ko darīt iepriekšminētajai kundzei? Viņai ir tiesības mēneša laikā apstrīdēt lēmumu Mājokļu un vides departamenta direktoram. Ja arī viņa lēmums šķitīs neapmierinošs, tad jātiesājas.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: dzīvokļi, dzīvokļu pārvalde, dzīvokļu rinda, Mārīte Javorska, Rīgas dome

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats