Septiņi no desmit Igaunijas iedzīvotājiem jūtas droši par savu nekustamo īpašumu, salīdzinot ar sešiem no desmit iedzīvotājiem Latvijā un Lietuvā, noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības PZU veiktajā pētījumā, portālu «Apollo» informēja Ieva Stūre, «PZU Latvija» sabiedrisko attiecību konsultante.
To iedzīvotāju skaits, kas ir pilnīgi pārliecināti par sava īpašuma drošību, Igaunijā ir gandrīz divreiz lielāks (22%), nekā Latvijā un Lietuvā (vidēji 12%).
«Lai arī pirms dažiem gadu desmitiem visu Baltijas valstu iedzīvotājiem bija vienlīdzīgas iespējas iegūt nekustamo īpašumu, t.i., atgūt padomju laikos pārņemtos īpašumus, tomēr redzams, ka laika gaitā attieksme pret nekustamo īpašumu ir mainījusies un veidojusies atšķirīga. Protams, ka pārliecība par savu īpašumu ir lielā mērā atkarīga arī no iespējām īpašumu uzturēt. Labāka ekonomiskā situācija Igaunijā ļauj iedzīvotājiem justies drošāk. Turpretī, piemēram, Latvijā finansiālā nedrošība palielina iespēju zaudēt mājas, jo cilvēki nevar tās uzturēt,» skaidro PZU Lietuva izpilddirektors Marius Jundulas.
Latviski runājošie Latvijas iedzīvotāji vidēji ir drošāki par savu īpašumu (62%), salīdzinot ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem (54%). Interesanti, ka iedzīvotāji citās Latvijas pilsētās (63%) un laukos (64%) ir drošāki, nekā rīdzinieki (48%), bet Lietuvā šī situācija ir pretēja - par savu īpašumu drošāk jūtas pilsētnieki, nevis mazo pilsētu un lauku iedzīvotāji.
Lietuvā iedzīvotāji ar ienākumiem, kas nedaudz pārsniedz vidējo līmeni, ir daudz drošāki par savu īpašumu, nekā iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. Jundulas skaidro, ka tas varētu būt saistīts ar lielākiem kredītiem, kas ir iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem.
Jaunieši gan Latvijā, gan Lietuvā ir drošāki par savām mājām, salīdzinot ar vecāko paaudzi. PZU vadītājs norāda, ka to nosaka fakts, ka bieži vecākiem iedzīvotājiem pieder vecākas mājas, kas nav ekonomiskas un prasa lielākus uzturēšanas izdevumus, ko cilvēki šajā vecuma grupā ne vienmēr var atļauties.
Rādīt reklāmu
