Medicīnas karjeras dienās Latvijas Ārstu biedrībā studenti pauž bažas, vai viņiem atradīsies vieta Latvijas medicīnā un vai viņi varēs izdzīvot. Ne velti apmēram 20 procenti jauno ārstu izteikuši vēlmi doties studēt un strādāt uz ārzemēm.

Karjeras dienas Ārstu biedrība rīko jau otro gadu, lai veicinātu ārstu un citu nozares speciālistu sadarbību ar pašmāju veselības aprūpes iestādēm, jo nav noslēpums, ka Latvijā aktīvi rosās starpvalstu organizācijas, meklējot labi izglītotos, bet zemu atalgotos Latvijas speciālistus darbam ārzemēs, bagātākajās Eiropas valstīs. Karjeras dienās īpaša uzmanība pievērsta jaunajiem ārstiem, lai pastāstītu par rezidentūras iespējām Latvijas slimnīcās.

Lūko darbu arī ārzemēs

Pēc Veselības ministrijas skaidrojuma, rezidentūra ir profesionālās izglītības programma noteiktas ārsta specialitātes iegūšanai, un tajā uzņem personas, kuras ir sekmīgi apguvušas sešus gadus ilgu medicīnas studiju programmu un ieguvušas ārsta grādu. Šajā gadā Latvijā kopumā ir 730 rezidentu; ik gadu rezidentūrā pēc studijām valsts apmaksā 200 rezidentu vietas, kaut arī studiju beigušo jauno ārstu skaits ir lielāks. Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja Maija Radziņa norādīja, ka rezidenta atalgojums ir 338 lati pirms nodokļu nomaksas, kam papildus var saņemt 73 latus par diennakts dežūrām. Tas ir viens no aspektiem, kāpēc jaunie ārsti apsver un arī reāli pieņem lēmumu doties rezidentūrā studēt ārzemēs. Pēc asociācijas aptaujas datiem, 20 procenti jauno ārstu dotos uz ārzemēm, 38 procenti vēlētos strādāt universitātes klīnikā Rīgā (Stradiņos, Bērnu slimnīcā vai Austrumu slimnīcā), 11 procenti apsvērtu iespējas strādāt reģionālajā slimnīcā, bet

15 procenti – privātpraksē. Neliels skaits minējuši vēlmi strādāt kādā no ambulatorajām iestādēm. M. Radziņa stāsta, ka 80 procenti no tiem ārstiem, kuri Ārstu biedrībā paņēmuši izziņas darbam ārzemēs, ir jaunie ārsti – darba stāžs ir no dažiem mēnešiem līdz desmit gadiem vai pilnībā bez darba stāža. Vispievilcīgākās valstis ārstiem ir Lielbritānija, Vācija, Skandināvijas valstis. Studenti Karjeras dienās uzsvēra, ka vēlas palikt un meklēs iespējas strādāt un mācīties Latvijā, taču visus uztrauc algas jautājums un tas, vai izdosies atrast rezidenta vietu interesējošā specialitātē. Vēl studenti uzsver, ka ir dažādi ierobežojoši faktori, piemēram, kāds students atradis vietu reģionālajā slimnīcā, kas būtu gatava arī apmaksāt viņam rezidentūras izmaksas, taču, izrādās, slimnīca saskaņā ar likumu nevar tam tērēt naudu...

Nebūs jauno, nebūs ārstu

«Motivējoša samaksa gan rezidentam, gan ārstam, kas rezidentu apmāca,» M. Radziņa uzsver iemeslus, kas noturētu jaunos ārstus Latvijā un mediķa specialitātē. Otrs iemesls ārstu bažām ir neziņa, vai viņi vispār tiks rezidentūrā, jo gadā ir tikai 200 valsts budžeta vietu, bet abas augstskolas gadā absolvē vairāk studentu, kā arī uz ikgadējām rezidentu vietām pretendē arī iepriekšējo gadu absolventi. «Jaunajam ārstam nākas domāt, vai viņš var atļauties maksāt pats, vai braukt uz ārzemēm,» saka M. Radziņa. «Vai mēs ejam uz maksas rezidentūru un vai tāpēc nezaudēsim augsti kvalificētus ārstus?» Turklāt tik maz rezidentūras vietu ir situācijā, kad valstī tiek sludināts, ka ārstu trūkst, un liela daļa ārstu, kuri pašlaik strādā, ir vecumā no 50 līdz 60 gadiem. Kas strādās viņu vietā?

Lielāku algu tikai sola

Jaunie ārsti arī norāda, ka pašlaik valstī nav skaidras prioritātes, kādi speciālisti visvairāk tiek gaidīti. Piemēram, prioritāte ir ģimenes ārsti, kuru trūkst, taču jaunajiem ārstiem jāgaida rindā, lai atvērtu savu praksi. Veselības ministre Ingrīda Circene sacīja, ka šai problēmai tiek meklēts risinājums – piemēram, ģimenes ārsti pensijas vecumā varētu savu praksi pārdot, tā atgūstot savus ieguldījumus. Ministre arī atsaucas uz koncepciju par veselības apdrošināšanu, kurā ierakstīts mērķis palielināt finansējumu veselības nozarei, kā rezultātā 2019.–2020. gadā varētu būtiski palielināt algas mediķiem – ārstam līdz 1391 latam uz papīra. Arī ziņojumā par situāciju veselības aprūpē, kas iesniegts valdībā, minēts, ka papildus nepieciešami ap 11 miljoniem latu, lai palielinātu mediķu algas par 17 procentiem jau no šāgada jūlija. Tad ārstu noteiktā vidējā darba samaksa pieaugtu no 524 latiem līdz 613 latiem, ārstniecības un pacientu aprūpes personām no 314 latiem līdz 367 latiem.