15. maijs, Sestdiena
Vārda dienas: Airita, Arita, Sofija
Sākuma lapa » Sabiedrība » Pētījums apliecina, ka Latvijā vairāk kreiso nekā labējo
Pētījums apliecina, ka Latvijā vairāk kreiso nekā labējo
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 30. aprīlis 2013, 10:15
Lai gan tikai trešdaļa iedzīvotāju sevi uzskata par labēji un tikai 11% par kreisi noskaņotiem, patiesībā vairāk nekā puse Latvijas sabiedrības ir kreisie.


Tas izpaužas sociālistiskā pārliecībā, ka valstij ir jārūpējas par saviem iedzīvotājiem un jānodrošina tiem pienācīgs dzīves līmenis, tajā skaitā – jāfinansē izglītība, liecina konservatīvo ideju institūta Populares Latvija un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums.

«Ikgadējais pētījums Pasaules uzskats: pašnovērtējums un realitāte rāda diezgan stabilu sabiedrības uzskatu šizofrēniju - krasu pašvērtējuma un realitātes neatbilstību,» norādīja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Lai gan 35% Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par labējiem, realitātē tādu ir tikai 5%. Ar kreisajiem ir otrādi: ja sevi par tādiem deklarējuši tikai 11%, tad īstenībā skaitlis ir 55%. Tas pats ir attiecībā uz konservatīvajiem vai liberāļiem: pie pirmajiem sevi pieskaita 16%, bet faktiski ir 50%, par liberāļiem sevi postulē 28% aptaujāto, bet patiesībā ir tikai 9%. Par vēlamākajiem valsts attīstības virzieniem norādīts tieši sociāldemokrātiskais un liberālais.

Kreisā ievirze izpaudusies arī otrajā Populares Latvija un SKDS pētījumā Laba skola: vēlmes un vērtējums. Jautājumā par vecāku un valsts finansiālo lomu iedzīvotāju vairākums (67%) paudis: par skolas piederumiem un mācību grāmatām jāmaksā valstij. Arī attiecībā uz ārpusklases nodarbībām un pulciņiem ir tāda pati pārliecība. Vērtējot pamata un vidējās izglītības satura prioritātes, 29% uzskata, ka galvenais ir «panākt valsts un sabiedrības interešu ievērošanu», bet 36%, ka akcents jāliek «uz bērna kā atsevišķa indivīda interešu ievērošanu», bet 30% savā pārliecībā ir pa vidu abiem šiem uzstādījumiem.

Izvērtējot pamatskolā iekļaujamos mācību priekšmetus un prasmes, respondenti noteiktu jā teikuši angļu valodai, sportam, prasmei rēķināt ar kalkulatoru, krievu valodai, droša interneta lietošanai, dziedāšanai un mūzikai, glītrakstīšanai un vācu valodai. Turklāt krievu valodas mācīšanu atbalstījuši gan latviski, gan krieviski runājošie. Interesanti, ka liela sabiedrības daļa (76%) uzskata: padomju laika izglītības sistēma bija laba, un to ar nelielām atšķirībām pauduši gan latvieši, gan krievi.

Visai liels konservatīvisms izpaudies dzimuma lomu izpratnē: 61% domā, ka zēniem un meitenēm būtu jāmāca atšķirīgas prasmes, 15% – ka vienādas, bet 20% ir par vidējo aritmētisko. Vairāk nekā puse (56%) neatbalsta skolas iesaistīšanos reliģijas mācības apguvē. Tikpat tradicionāli neapgāžams ir uzskats, ka kārtībai un disciplīnai skolā jābūt: par bērnu sodīšanu ir 71%, un tikai 18,4% to neatbalsta. Kā atbalstāmākie soda veidi atzīti: atstāšana pēc stundām, papildu sabiedriskais darbs, klases tīrīšana, izraidīšana no klases un smagu pārkāpumu gadījumā – arī izslēgšana no skolas, neliela daļa pat pieļāvusi publisku nosodīšanu vai fizisku iespaidošanu. Zināma vienotība izpaudusies arī gatavībā ziedoties valsts labā: dzīvību par to atdotu 16,9% (20% latviski runājošo un 13% krievvalodīgo), noteiktu nē pateikuši 56% latviešu un 68% krievu. A. Kaktiņš rezumēja: «Vairākuma uzskats, ka Latvija nav tā vērta, lai par to atdotu dzīvību, sasaucas ar zemajiem uzticēšanās līmeņiem valstij un valdībai.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: kreisās partijas, labējās partijas, pētījums, sabiedrība

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats