Ādaži ir izņēmums, jo te vissvarīgākais ir trešās personas paraksts. Valsts ieceltā finanšu stabilizācijas uzraudze rūpīgi seko katra santīma ieripošanai Ādažu kasē un vēl jo vairāk – tā izripošanai, nepieciešamības gadījumā politiķu iecerēm uzliekot veto.

Tā, plānojot 2013. gada izdevumus, deputāti bija iecerējuši par 10% palielināt pašvaldībā strādājošo algas, bet Inta Komisare pateica – nē: «Sastādot budžetu, man radās iespaids, ka viņi no kļūdām nav mācījušies.» Un kļūdu Reģionu alianses valdītajos Ādažos bijis daudz.

Piena upe izsīka

Treknajos gados Pierīgas guļamrajonā pierasts saimniekot ar vērienu – iedzīvotāju ienākuma nodoklis plūdis kā pa reni. Tāpēc īstenoti lieli būvniecības projekti, maksāti dāsni atalgojumi un vadoši darbinieki vizināti pieredzes apmaiņā uz Itālijas kūrortiem. Bet tad pēkšņi piena upe ķīseļa krastos izsīka. 2010. gada beigās bagātā pašvaldība kļuva maksātnespējīga. Valstij nācās ķerties pie tās glābšanas: samazināt Ādažu darbinieku algas, mācīt kapitālsabiedrības rakstīt gada pārskatus, pārfinansēt Valsts kasē citur sagrābstītos dārgos kredītus. Arī taupības nolūkos izdzēst katru otro ielu laternu un slēgt ugunsdzēsēju depo, jo pašvaldība nevar finansēt valsts funkciju, ja netiek ar savējām galā.

Nu jau kādreizējais Ādažu mērs un partijas Reģionu alianse dibinātājs Normunds Breidaks tika notiesāts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Līdz ar to šajās vēlēšanās būtiskākais jautājums, vai vēlētāji partijai par neprasmīgo saimniekošanu liks uzņemties atbildību un kā šī uzņemšanās izpaudīsies. Iespējamas vien divas versijas. Pirmā – jūs esat malači, jo visu šo putru ievārījāt, bet paši to arī izstrēbāt. Otra – ja paši pēc visa šitā nepratāties aiziet, mēs jums palīdzēsim. Šos scenārijus par vienlīdz iespējamiem atzīst arī Rīgas Apriņķa Avīzes redaktors Raivis Bahšteins: «Tikpat labi var izrādīties, ka ādažnieki alkst jaunu vēsmu. Varbūt viņi sodīs «vecos kadrus», tos izsvītrojot un tādējādi paužot attieksmi par Ādažu pārdzīvoto finansiālo krahu.» Pašlaik no 15 deputātu krēsliem Reģionu aliansei ir 11. Tātad pārliecinošs vairākums. Pa vienai vietai TB/LNNK un Saskaņas centram. Divas vietas – vairs neeksistējošās LPP/Latvijas ceļa sarakstam.

Aizgāja vien karaliene

Vienīgais deputāts, kas dažus mēnešus pēc Ādažu finanšu kraha nolika mandātu, bija no tēvzemiešu saraksta startējusī bezpartijiskā Marika Ģederte. Tā pati, kas savulaik tika kronēta par universa skaistumkaralieni un plašāk atpazīstama kā Latvijas galvenā blondīne, jo savulaik centās apvienot vienā organizācijā matu krāsas māsas. Blondīnes uz paliekošu apvienošanos nebija gatavas. Un arī Ādažu domē kolēģi uzvedās ne tā, kā pieklātos. Sēdē lēma algas samazināt, bet paklusām tās tika palielinātas. Divas grāmatvedes saņēmušas pat vairāk nekā mērs. M. Ģederte domā – tā bijusi maksa par piesegšanu. «Centos kā deputāte cīnieties ar visām tām nebūšanām, bet tas bija kā skriet ar galvu sienā. Man tā arī paskaidroja – pašvaldībai nauda ir jātērē, nevis jāpelna.» Vai tērēšanas filozofija mainīsies, eksdeputāte šaubās – ādažnieki savēlēšot tos pašus, kas bijuši pie varas. Pensionāriem taču gada garumā sūtīti apsveikumi uz svētkiem...

Šā sasaukuma sataisītos parādus ādažnieki turpinās maksāt līdz 2031. gadam. Pamatsummā palicis vēl 6,1 miljons latu plus nepilni 2% gadā. Jauno kultūras namu, kas ir šā parāda galvenais vaininieks, vietējie sarkastiski sauc par Ādažu gaismas pili. Te notiekošie pasākumi gan ir kupli apmeklēti, nesenajā Pērkona koncertā anšlāgs. Tātad principā šāda būve bija nepieciešama, vienīgā problēma, ka Ādaži to nevarēja atļauties. Dome bija atvēzējusies arī uz jaunas mājas būvniecību sev, taču nepaguva un tagad mitinās pils trešajā stāvā, kas patiesībā pienāktos bērnu pulciņiem.

Toties bērnu daudz

Cik ilgi politiķiem lēmumi vēl būs jāsaskaņo ar finanšu uzraugu, nav zināms. Ērtības labad partijas izliekas, ka to darīt nenāksies, un savās priekšvēlēšanu programmās sola arī neizpildāmus un, iespējams, pat nevajadzīgus tēriņus. Piemēram, Vienotības Ādažu nodaļa sola atkal pārfinansēt pašvaldības kredītsaistības, kaut gan ar tās pašas Vienotības vadītās Finanšu ministrijas ziņu Ādaži jau ir tikuši pie ļoti lēta kredīta Valsts kasē. Vienotības saraksta līderis Mareks Joniškāns reiz jau neveiksmīgi mēģināja iekļūt Ādažu domē, taču toreiz no Tautas partijas saraksta. Interesantāku atgriešanos sola cits izbijis tautpartijietis – Māris Sprindžuks, kurš ielikts Zaļo un zemnieku savienības saraksta augšgalā. Aicinājusi arī Reģionu alianse, bet tā dabūjusi kurvīti. Savukārt atteikt Carnikavas novada vadītājas Daigas Jurēvicas aicinājumam iesaistīties politikā nav varējis. Esot bērnības draugi. No kuras partijas startēt – pašvaldības vēlēšanās, viņaprāt, gan neesot lielas starpības: «Cilvēkiem vienkārši ir vajadzīgs autobuss, kurā iesēsties.» Līdzīgās domās ir arī Ādažu mērs Pēteris Balzāns: «Kāda te politika. Te ir saimniekošana.» Bet personiski viņš turpināt saimniekot vairs nevēlas. Pēdējos pāris gados piekusis. Tāpēc pirmā vieta Reģionu alianses sarakstā atdota Jurim Krūzem, Ādažu komunālā uzņēmuma vadītājam.

Neapdomīgās tērēšanās sekas pašvaldība jutīs vēl ilgi. Tomēr nav tā, ka Ādažos visi tāpēc staigātu apkārt nomākti, domājot vienīgi par stabilizācijas plānu. Pamats optimismam ir atrodams Ādažu vidusskolā. Te jau otro gadu būs nokomplektētas piecas pirmās klases, un diezin vai vēl kāda pašvaldība Latvijā var lepoties ar tik kuplu bērnu pulciņu. Bet bērni ir nākotne.

***

ĀDAŽU NOVADS

• Iedzīvotāju skaits – 10 263 jeb 63 cilvēki/km2

• 57% Ādažu novada teritorijā deklarēto iedzīvotāju dzīvo Ādažu ciemā

• Katru gadu iedzīvotāju skaits pieaug vidēji par 3,3%

• 71% ir latvieši un 20% – krievi

• Plānoties pašvaldības budžeta izdevumi 2013. gadā: 8,34 miljoni latu

Avots: Ādažu novada dome