Raksturīgi mazajām teritorijām, kurās nav lielo tranzītceļu, Alūksnes novada lielākā problēma ir ceļi. Ar auto tuvojoties novada centram, paši par to pārliecināmies, kad uz kravas mašīnu izdangātā asfalta, ar galvām ietriecoties auto griestos, pārbraucam kārtējo grūti pamanāmo tramplīnu.

Arī pašā pilsētā ielas ir tādas, it kā pa tām nule kā steigšus būtu atkāpusies vismaz tanku divīzija. Novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Fomins vēlāk gan mierina, ka pilsētas ielu sliktais stāvoklis skaidrojams ar to, ka pērn ir uzsākts to remonts, bet būvnieki gaida, kad darbu atsākšanu atļaus laika apstākļi. Šobrīd pilsētā tiek realizēti vairāki finansiāli ietilpīgi projekti, neskaitot ielu remontu, tiek uzlabota arī centrālapkures sistēma.

Naudu dala netaisnīgi

Lai veiktu ceļu sistemātisku apkopi, pašvaldībai nepietiek un nekad nav pieticis naudas. A. Fomins, kas novada pašvaldībās ar pārtraukumiem strādājis jau kopš 1997. gada un pašreizējā sasaukumā ir ievēlēts no nu jau bankrotējušās un likvidētās Tautas partijas, uzskata, ka Alūksne apgāž plaši izplatīto uzskatu, ka pašvaldības, kurās pie varas ir Saeimas koalīcijā esoša partija, vieglāk tiek pie dažādiem projektiem vajadzīgās naudas. Šajās vēlēšanās viņš kandidēs no Vidzemes partijas saraksta.

«Paskatījāmies to finansējumu, kāds ir bijis, salīdzinot ar novadiem. Dažiem ir desmit miljoni, bet mums ir 400 000. Mēs paši, aizbraucot uz Gulbeni, redzam, ka ir skaistas ielas. Iedzīvotāji mums pārmet, ka tā nav Alūksnē, bet mums tā nauda nav bijusi,» skaidrojot situāciju ar ceļu uzturēšanai valsts piešķirtajiem līdzekļiem, saka A. Fomins.

Viņa vietnieks Dzintars Adlers (Vienotība) ir pētījis šā finansējuma sadalījumu un ar nožēlu secinājis, ka lielākais finansējums līdz šim bijis Kurzemē. «Ja mēs pavērtējam finansējuma dalījumu uz vienu iedzīvotāju, mums ir aptuveni 22 lati, bet dažiem novadiem ir no 500 līdz pat 700 latiem uz vienu iedzīvotāju. Šo naudu vajadzētu dalīt visiem vienādi, jo pakalpojumi un mērķi visiem reģionu centriem ir vienādi, bet kāpēc šis dalījums ir tik atšķirīgs?» nesaprot valdības koalīcijā esošās partijas biedrs. Tiesa, arī viņa teiktajā varēja saklausīt mazu neapmierinātību ar koalīcijas partneri – Reformu partiju, kuras pārraudzībā esošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija dala naudu arī ceļu uzturēšanai.

Ceļi tad arī ir galvenā pašvaldības problēma, kuru solās atrisināt visu sarakstu pārstāvji. Protams, jārūpējas arī par nodarbinātību, taču šajā jautājumā novadam nekā īpaši atšķirīga no visas valsts nav.

«Mums 13 procenti nestrādā, bet darba devēji nevar atrast darbiniekus. Tie pārsvarā ir līdz pirmajai algas dienai. Te Alūksnē nav nekas savādāk kā citur. Lielākais darba devējs ir pašvaldība un vēl kādi pieci lielie mežizstrādes uzņēmumi, uz kuriem cilvēki stāv rindā,» saka A. Fomins.

Piederībai nav nozīmes

Abi domnieki, kas startēs arī šajās vēlēšanās, kaut arī pieder pie dažādiem politiskajiem spēkiem, kas savulaik arī savstarpēji ķīvējušies, ir pārliecināti, ka partejiskā piederība mazajās pašvaldībās nav svarīga, vēlētāji ņem vērā, ko katrs cilvēks ir paveicis, nevis partiju solījumus.

«Rīga ir liela un bezpersoniska. Laukos cilvēki cits citu labi pazīst. Neviens nebalsos par partiju, bet par cilvēku, kuru labi pazīst,» saka Dz. Adlers.

Arī Reformu partijas Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētāja Velta Zeltiņa domē strādā jau šajā sasaukumā, kurā viņa tika ievēlēta no Tautas partijas. Jautāta, kāpēc līdz ar A. Fominu nav stājusies Vidzemes partijā, viņa izvairīgi atbildēja, ka vīlusies Tautas partijas cilvēkos.

Konkrētas problēmas pašreizējās pašvaldības vadības darbā viņa nesaskata. Arī programmā neesot nekādu fundamentāli atšķirīgu solījumu no citām partijām. Reformisti ir apņēmušies turpināt novadam piesaistīt Eiropas Savienības naudu, savest kārtībā ūdenssaimniecību un ielas. Vienīgais, ko viņas vadītā dome darītu citādi, – strādātu tā, lai pilsētas infrastruktūra tiktu savesta kārtībā ātrāk. «Gribētos, lai kaut kā raitāk viss virzās uz priekšu,» teic kandidāte.

V. Zeltiņa ir nemierā par to, ka mazajā Alūksnes novadā kandidēs septiņas partijas, kas vēlāk sadrumstalotības dēļ var apgrūtināt domes darbu. «Mazpilsētās pārāk daudz mēģinām spēlēt un taisīt lielo politiku. Mēs izceļamies, ka esam diezgan sašķelta pašvaldība un ir daudz dažādu partiju. Esam pārāk sadrumstaloti,» secina V. Zeltiņa.

Sarunā par pašvaldību un tajā darāmo viņa arī neaizmirst piebilst, ka Reformu partija ir arī valdībā, un atzīstas visai partijai raksturīgajā grēkā: «Mums ir arī mīnuss, ka mūsu sarakstā ir daudz pašvaldību darbā nepieredzējušu cilvēku.» Tomēr viņa ir pārliecināta, ka šie ļaudis, strādājot domē, spēs un vēlēsies uzlabot Alūksnes novada sadzīvi. «Mūsu sarakstā ir apkopotas visas jomas, ir gan pedagogi un medicīnas darbinieki, gan tirdzniecības un zemkopības pārstāvji.»

Neveiksmīgais saraksts

Bez iekšējām nesaskaņām šogad Alūksnē nav iztikusi Nacionālā apvienība. Tās nodaļa sākumā par mēra kandidātu izraudzījās Ainaru Melderu, kas bija jau sagatavojis, viņaprāt, «ļoti spēcīgu» sarakstu ar sešu skolu direktoriem. Tomēr rīdzinieki šo sarakstu nav apstiprinājuši galvenokārt paša A. Meldera dēļ, taču bez viņa arī pedagogi atteikušies kandidēt no Nacionālās apvienības saraksta. «Nesaņemot partijas atbalstu, aizgāju uz Mūsu zemi un nenožēloju to,» saka A. Melders.

Viņš uzskata, ka tā bijusi Nacionālās apvienības Visu Latvijai! spārna atriebība par to, ka viņš balsojis pret Tēvzemei un Brīvībai/LNNK apvienošanos ar viņiem. «Uzskatīju, ka bija jāiet atsevišķi. Man nav nekas pret šiem puikām, bet viņi neradīja pārliecību par sevi,» teic Alūksnes novada domes deputāta kandidāts.Viņš uzskata, ka Nacionālajai apvienībai pašvaldībās vispār nav ko darīt, jo tā, pateicoties Visu Latvijai!, pārāk aizrāvusies ar politiku un visur pa priekšu «bīda 16. marta problēmu».

«Alūksnei un jebkurai pašvaldībai svarīgi ir komunālie jautājumi un ceļu uzturēšana, bet šim partiju apvienojumam nav domas par iedzīvotājiem, viņiem ir 16. marts. Mums ir iedzīvotājs un tā sāpe uz vietas,» saka A. Melders.

Tiesa, A. Melders, kurš Alūksnes pašvaldības vadītāja krēslā jau ir sēdējis, nepieminēja, ka Nacionālajai apvienībai viņa kandidatūra varētu būt nepieņemama raibās biogrāfijas dēļ.

1994. gadā A. Melders tika ievēlēts Alūksnes domē no Latvijas ceļa saraksta, bija pilsētas mērs, bet 1997. gadā pēc vairāku nelikumību atklāšanas deputāti izteica viņam neuzticību un atcēla no amata, un 2001. gadā tiesa viņu atzina par vainīgu viltotu dokumentu izmantošanā.

Interesanti, ka 2001. gada vēlēšanās A. Melders kandidēja un tika ievēlēts Alūksnes domē no PCTVL saraksta, kas ideoloģiski ir galēji nesavietojams ar Nacionālo apvienību. Šobrīd viņš novada domē strādā, pārstāvot TB/LNNK.

***

ALŪKSNES NOVADS

15 deputāti

19 558 iedzīvotāji

17 597 pilsoņi

3064 bērni līdz 18 gadu vecumam

2542 bezdarbnieki

Avots: CVK, PMLP

***

VIEDOKĻI

AINARS MELDERS, kandidē Alūksnes novada pašvaldību vēlēšanās no Mana zeme saraksta:

– Alūksnei un jebkurai pašvaldībai svarīgi ir komunālie jautājumi un ceļu uzturēšana, bet šim partiju apvienojumam [NA] nav domas par iedzīvotājiem, viņiem ir 16. marts.

VELTA ZELTIŅA,

kandidē Alūksnes novada pašvaldību vēlēšanās no Reformu partijas saraksta:

– Mazpilsētās pārāk daudz mēģinām spēlēt un taisīt lielo politiku. Mēs izceļamies, ka esam diezgan sašķelta pašvaldība un ir daudz dažādu partiju. Esam pārāk sadrumstaloti.

DZINTARS ADLERS, kandidē Alūksnes novada pašvaldību vēlēšanās no Vienotības saraksta:

– Rīga ir liela un bezpersoniska. Laukos cilvēki cits citu labi pazīst. Neviens nebalsos par partiju, bet par cilvēku, kuru labi pazīst.