LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Tas, ka skolām turpmāk būtu lielāka patstāvība un iespēja precīzāk fokusēties uz kādu mācību novirzienu, jau laikus veidojot padziļināti izglītotus profesionāļus kādā jomā, ir atzinīgi vērtējams. Tomēr vienlaikus jāsaprot, ka pamatizglītības līmenī jaunieši ļoti bieži vēl neapzinās, kādu ceļu izvēlēsies nākotnē, tādēļ, ierobežojot galveno mācību priekšmetu apguves iespējas, mēs riskējam ar to, ka lēmuma pieņemšanas brīdī par turpmāko profesionālo ceļu jaunieša izvēle būs pārlieku ierobežota sakarā ar viņa trūcīgajām zināšanām konkrētajās jomās."

Viņa norāda, ka jau tagad darba devēji saskaras ar jauno darbinieku nepilnvērtīgām zināšanām jomās, kas ir pastarpināti saistītas ar viņu darbu, tomēr būtiskas tā veikšanai. Turklāt jāatceras, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātās darba tirgus prognozes ilgtermiņā liecina - dažādu jomu inženieri strauji noveco, un vietā būtu jānāk jaunajai paaudzei, tāpat pieaug pieprasījums pēc kvalificētiem dabas zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju, ražošanas un būvniecības, lauksaimniecības, kā arī veselības aprūpes un sociālās labklājības speciālistiem.

"Lai kļūtu par patiesi izglītotu un konkurētspējīgu speciālistu jebkurā no šīm jomām, ir jābūt labām matemātikas zināšanām, bet tā vietā tiek ierosinātas izmaiņas normatīvajos aktos, kas, pēc skolu ieskatiem un skolēnu un vecāku pieprasījuma, ļautu šī priekšmeta apguvi jau pamatskolā samazināt, liedzot nākotnes profesionālās izaugsmes iespējas virknē būtisku, tautsaimniecībai nozīmīgu jomu," rezumē L.Menģelsone.

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš papildina, ka pēdējos gados novērotās skolu absolventu sliktās matemātikas zināšanas apgrūtina ne tikai studiju iespējas un to kvalitāti augstskolās. "Tas ir būtisks apgrūtinājums arī profesionāli tehnisko skolu mācību procesa organizēšanā, jo daudzviet pirmajā semestrī tā vietā, lai jaunietis sāktu apgūt profesionālās iemaņas, viņam jāmāca elementārā matemātika un fizika, jo bez tās pamatiem viņš nespēs strādāt konkrētajā jomā," uzsver V.Rantiņš.

Apzinoties darba tirgū pastāvošos riskus, LDDK aicina Izglītības un zinātnes ministriju tā vietā, lai ļautu samazināt matemātikas stundu skaitu pamatizglītībā, gluži pretēji - rast risinājumu matemātikas zināšanu uzlabošanai jauniešu vidū, tādējādi padarot viņus konkurētspējīgākus turpmākajās profesionālajās gaitās.