Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) no jauna uzjundījusi diskusiju, norādot, ka varētu pārskatīt ģimenes valsts pabalsta izmaksas kārtību un, iespējams, maksāt šo pabalstu tikai trūcīgām ģimenēm. «Tā ir valdības politiskā izšķiršanās un arī sabiedrības lēmums,» Neatkarīgajai tomēr atbild ministre, taujāta par konkrētiem Labklājības ministrijas plāniem.

«Mums ir svētā govs, kas ir astoņu latu pabalsts. Tā ir vērtība pati par sevi, tas, lūk, ir mūsu universālais pabalsts. Taču Eiropas valstu pieredzes analīze liecina, ka universālais pabalsts nekādā veidā neietekmē sociālo nevienlīdzību, un, ja vēlamies iet sociālās nevienlīdzības mazināšanas virzienā, tad mums šī universālā pabalsta piešķiršana ir jāpārskata,» tā diskusijā par sociālās nevienlīdzības mazināšanu izteikusies labklājības ministre, ziņo LETA. Viņa pieļāvusi, ka nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā ministrija varētu rosināt pārskatīt ģimenes valsts pabalsta piešķiršanas kārtību. Pabalstu varētu novirzīt trūcīgākām ģimenēm.

Ar summām un metodēm nevaram pašlaik spekulēt, vispirms jāizstrādā vairāki piedāvājuma modeļi, ko varētu virzīt izskatīšanai 2014. gada budžeta sarunām, Neatkarīgajai norāda Labklājības ministrijā (LM). Atbalsts ģimenēm turpmāk būšot arī atkarīgs no Pasaules bankas pētījuma rezultātiem un rekomendācijām par to, kā veidot formulu, lai aprēķinātu iztikas minimumu. Jaunajam iztikas minimumam būtu jākļūst par sociālās politikas mērauklu tajā, kas un kurās situācijās tiešām ir jākompensē un jāatbalsta no publiskajiem resursiem.

Pati ministre vakar sociālajos tīklos aktīvi komunicēja ar sabiedrību par ideju mainīt ģimenes valsts pabalstu. Piemēram, atbildot demogrāfam Ilmāram Mežam, ministre jautāja: vai jums šķiet, ka esošais pabalsts ir efektīvs? Ka tam nav jābūt lielākam un tieši ģimenēm ar zemākiem ienākumiem? I. Viņķele arī pauda viedokli, ka no universāla pabalsta to varētu reformēt par mērķētu pabalstu – tiem, kuriem to patiešām vajag. Uz kritiku, ka jaunās ierosmes nav diskutētas, ministre atsaucas uz iepriekšējo gadu diskusijām, tostarp valdībā skatītiem pabalsta reformas koncepcijas variantiem.

LM piedāvāja četrus variantus, kā pabalstu reformēt: atvieglojumi strādājošajiem par apgādājamiem bērniem, bet ģimenes pabalsts tikai trūcīgajiem, tikai ienākumu nodokļa atvieglojums, pabalsts tikai trūcīgām ģimenēm, taču divreiz lielāks. Savukārt pēdējais variants – ģimenes valsts pabalsta apmēru diferencētu atkarībā no bērnu skaita ģimenē – par katru nākamo bērnu lielāks pabalsts. Interesanti, ka tieši šim variantam 2011. gadā LM saskatīja vismazāk mīnusu salīdzinājumā ar citiem, izņemot vienu – pieaugtu budžeta izdevumi, kas, visticamāk, bija un ir galvenais šķērslis, lai valdība izlemtu par šo variantu. Jāpiebilst, ka diferencētu pabalstu tika piedāvāts ieviest no 2015. gada. I. Viņķele norāda, ka pabalstu neizdevās reformēt, jo pret to iebilda sabiedrība. Tomēr, kā liecina preses publikācijas, pret tādu variantu kā pabalsta diferencēšana atkarībā no bērnu skaita iebildumu praktiski nebija. Sabiedrība 2011. gadā iestājās pret to, ka pabalstu vispār atceltu vai arī maksātu tikai trūcīgajiem. Valdības sēdēs LM sagatavotajos dokumentos arī bija norādīts, ka 80 procentos ES valstu ģimenes valsts pabalsts ir universāls, bet Latvijā tas ir viens no zemākajiem.