Kritiska attieksme pausta retāk - aptuveni 40% gadījumu iedzīvotāji neatbalsta siltināšanu. Savukārt gandrīz 8% aptaujāto nebija viedokļa šajā jautājumā. 2,5% respondentu norādījuši, ka dzīvo jau renovētā/siltinātā vai nesen celtā mājā.

Vienlaicīgi vairāk nekā trešdaļa jeb 37% respondentu atzina, ka nevar atļauties uzņemties nekādas papildu saistības. Aptuveni 17% būtu gatavi maksāt tikai līdz 5 latiem mēnesī, 19% - no sešiem līdz 10 latiem. Un tikai 12% - no 11 līdz 20 latiem. To, ka būtu spējīgi uzņemties kredīta saistības mājas renovācijai mēnesī vairāk nekā 20 latu apmērā, norādīja vien 6% respondentu.

Praksē, piemēram, ēkai Albatrosu ielā 24, kur nesen veikti pilna apjoma siltināšanas darbi, siltumenerģijas patēriņa samazinājums ir 48%. Aptuveni 150 000 latu lielais kredīts ņemts uz 15 gadiem, kas mājas iedzīvotājiem veido kredītmaksājumu 0,30 Ls/m2 mēnesī.

Tādējādi, piemēram, 50 kvadrātmetru lielam dzīvoklim mēnesī par siltināšanai ņemto kredītu jāatmaksā 15 lati; kopējais kredītmaksājums 15 gadu laikā veidos 2700 latu.

Vērtējot iemeslus (varēja minēt vairākus), kas Rīgā traucē straujākos tempos nodrošināt dzīvojamo māju siltināšanu, absolūtais respondentu vairākums - 73% - norādīja, ka siltināšana nenotiek tāpēc, ka iedzīvotājiem nav līdzekļu, lai par to maksātu. Otrs biežāk minētais iemesls bija iedzīvotāju nevēlēšanās uzņemties ilgtermiņa kredītsaistības - šo apstākli minējuši 59% respondentu. 37% aptaujāto norādīja, ka māju siltināšana Rīgā nenotiek straujākos tempos tāpēc, ka dzīvokļu īpašnieki nespēj savā starpā vienoties, lai noslēgtu līgumu par līdzfinansējumu un kredītu, 33% - ka iedzīvotājiem trūkst informācijas, ir daudz neskaidrību par siltināšanu.

Tika minēti arī tādi iemesli kā "maz labu piemēru", "apsaimniekotāji nemudina, nemotivē veikt māju renovāciju/siltināšanu", "pieteikšanās mājas renovēšanai/siltināšanai ir sarežģīta un birokrātiska", u. c.