Ja opozīcijas skepsi vēl varētu kaut kā norakstīt uz principiālām politiskām antipātijām pret Latvijas stratēģisko partneri, tad ārlietu ministra Edgara Rinkēviča šaubas ir patiešām nopietns signāls, ka šajā lietā kaut kas nav kārtībā.

Nav ārkārtas apstākļu

Ministrs darījis zināmu, ka, pēc viņa domām, publiski pieejamā informācija neuzrāda ārkārtas apstākļus, kuru dēļ šis Latvijas pilsonis būtu izdodams tiesāšanai ārvalstīs.  Edgars Rinkēvičs pieprasījis no Tieslietu ministrijas papildu informāciju, un preses sekretārs Jānis Sīlis Neatkarīgajai apstiprina, ka ministra interesi šajā gadījumā patiešām var traktēt kā pastiprinātu. Tikmēr Tieslietu ministrija nemaz nebija gatavojusies sniegt kādus papildu skaidrojumus – vien aprīļa sākumā sacerēt Ministru kabineta rīkojumu par Denisa Čalovska izdošanu, iepriekš saskaņojot procedūras tehniskās nianses, un lieta darīta.

Saskaņas centra politiķis Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš reaģējis vēl asāk. Viņš nosūtījis premjeram un Ministru kabinetam vēstuli, kurā norāda: «Ir vairāki būtiski aspekti, kāpēc Denisa Čalovska izdošana ASV nav pieļaujama. Sākot ar cilvēktiesību aspektiem un beidzot ar juridiskajiem argumentiem.» Pamatā tie ir tie paši, ko Neatkarīgā jau detalizēti izklāstīja publikācijā Latvija grasās nodot savu pilsoni (19.03.2013.) – pārkāpumi pieļauti pie aizturēšanas, aizstāvībai joprojām nav skaidrs, ko īsti Deniss Čalovskis noziedzies. Amerikas tiesību sistēmā viņam draud nesamērīgi ilgs ieslodzījums un lielas ciešanas.

Morāls konflikts

Iespējams, Latvijas politiķu līdzjūtība šajā lietā varētu rezultēties ar to, ka ASV būs jāsniedz kādi konkrētāki fakti, jo līdz šim publiskotajās apsūdzībās minēti vien abstrakti apgalvojumi par miljonu inficētu datoru ļoti daudzās valstīs, caur kuriem izkrāptas milzīgas naudas summas.

Te vietā advokāta Laura Liepas paustās šaubas žurnālā Rīgas Laiks: «Ilfa un Petrova slavenā varoņa Koreiko cienīga pieticība – mūsu 27 gadus vecais multimiljonārs dzīvo Imantas paneļu mājas trīsistabu dzīvoklī ar vecākiem, viņam nav reģistrētu īpašumu.» Jurists Neatkarīgajai skaidro, ka šī lieta viņu ieinteresējusi, jo morālā konfliktā te saduras trīs aspekti: no vienas puses – valsts pienākums ir rūpēties un aizsargāt savu pilsoni. Taču valstij ir arī jāpilda uzņemtās starptautiskās saistības – līgumi – un visbeidzot jāapkaro noziedzība. Atbildīgajām iestādēm vajadzētu izskaidrot, kā tās konkrētajā lietā risina šo dilemmu un nosaka prioritātes. To neapšaubāmi vēlētos dzirdēt plašāka sabiedrība. Cilvēki Denisa Čalovska iespējamo izdošanu apspriež gan internetā, gan zvana uz redakciju, vaicājot, kā varētu viņam palīdzēt un kam rakstīt protesta vēstules. Arī populārais radio dīdžejs Toms Grēviņš nav palicis vienaldzīgs. Tviterī viņš ierakstīja: «Visu dienu kaut kā visu laiku prātā Čalovska vēstule presei. Varbūt varam publiski šeit saņemt kaut nelielu @Bordans komentāru.» Taču tieslietu ministrs klusē.

Precedents atteikumam eksistē

Paredzams, ka valdību sagaida gana nopietna izšķiršanās, īpaši ņemot vērā faktu, ka mūsu tiesībsargājošās iestādes jau piekritušas izdošanai un starptautiskais līgums ar ASV un arī vietējie likumi nepieļauj plašas manevra iespējas. Kriminālprocesa likums noteic, ka Ministru kabinets var atteikt izdošanu tikai tad, ja pastāv viens no šādiem apstākļiem:

1) personas izdošana var kaitēt valsts suverenitātei;

2) nodarījums uzskatāms par politisku vai militāru;

3) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka izdošana saistīta ar mērķi personu vajāt tās rases, reliģiskās piederības, tautības, dzimuma vai politisko uzskatu dēļ. Advokāts Lauris Liepa uzskata, ka pētīšanas vērts būtu jautājums, vai šāds rīcības ierobežojums nav pretrunā Satversmei, kas liek aizstāvēt savus pilsoņus.

Tomēr Latvijas praksē pēdējo gadu laikā ir bijis viens precedents, kad izdošanas pieprasījums atteikts, turklāt šo atteikumu saņēma tieši ASV un lietā, kas tāpat kā Čalovska gadījums saistīta ar iespējamajiem kibernoziegumiem. Līdz valdībai lemšana toreiz gan netika – to 2011. gadā nobloķēja Augstākā tiesa. Galvenais pretarguments tobrīd 20 gadu vecā pilsoņa Kārļa Kārkliņa izdošanai bija juristu šaubas par kibertelpas piederību. Tiesa secināja, ka iespējamais noziegums pastrādāts Latvijā, un amerikāņu rosinātā izdošanas lieta tika izbeigta. Te jāatgādina, ka arī Deniss Čalovskis ASV nekad nav bijis.

***

Uzziņai

Augstākajā tiesā pārsūdzētie lēmumi par izdošanas pieļaujamību

2010. gads

1) Latvijas pilsoņa izdošana Vācijai par krāpšanu personu grupā. Sūdzība noraidīta.

2011. gads.

1) Latvijas pilsoņa izdošana ASV apsūdzībā par krāpšanu automatizētā datu apstrādes sistēmā, identitātes zādzību, krāpšanu un ar to saistītām darbībām ar datoriem. Ģenerālprokuratūras lēmums atcelts, izdošana atzīta par nepieļaujamu.

2) Izraēlas pilsoņa izdošana Baltkrievijai apsūdzībā par krāpšanu lielā apmērā. Sūdzība noraidīta.

3) Ukrainas pilsones izdošana Ukrainai apsūdzībā par krāpšanu sevišķi lielos apmēros un nelikumīgu dokumentu iegūšanu. Sūdzība noraidīta.

2012. gads

Augstākā tiesa apstiprinājusi kopumā septiņu personu izdošanu šādām valstīm: Igaunijai, Polijai, Vācijai, Lietuvai un Ukrainai. Tām inkriminēti šādi noziegumi: zādzības, viltotas naudas izplatīšana, miesas bojājumu nodarīšana, slepkavības mēģinājums, narkotiku tirdzniecība, nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšana.

2013. gads

Denisa Čalovska lieta. Sūdzība noraidīta. Lēmums atstāts negrozīts.

Avots: Augstākā tiesa

*

Ģenerālprokuratūrā no ASV saņemtie un izvērtēšanā joprojām esošie izdošanas lūgumi:

2009. gads 1

2010. gads 0

2011. gads 2

2012. gads 3

Avots: Ģenerālprokuratūra

*

Līdz šim ASV ir izdota viena persona (2012. gadā): Egija Kuka kopā ar dzīvesbiedru ASV izveidoja fiktīvu medicīnas izglītības iestādi, kur topošajiem ģimenes ārstiem piedāvāts fiktīvs eksāmens un fiktīva licence darbam. Kuku pieķēra, dzīvesbiedrs aizmuka.