ASIIN sarunas ar IZM noritējušas veiksmīgi, un pašlaik vēl palikušas «tehniskas detaļas», lai tiktu parakstīts deleģējuma līgums. Plānots izstrādāt arī saprašanās memorandu, kurā akcentēs tos jautājumus, kuros gūta vienošanās gan attiecībā uz procesu, gan uz kvalitāti, preses pārstāvjiem skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora pienākumu izpildītāja Lauma Sīka. Pašlaik jau izveidota akreditācijas komisija, un tās uzdevums būs pieņemt lēmumu par akreditācijas sākumu. L. Sīka nenoliedza, ka šis process ir aizkavējies, bet solīja, ka izvērtēšana notiks visdrīzākajā laikā, konkrētu datumu gan neminot.

ASIIN izpilddirektors Īrings Vasers arī apliecināja, ka «viss notiek», tiekot meklēti darbinieki un telpas birojam, kurā strādās gan aģentūras, gan Latvijas pārstāvji. Pa šo laiku ASIIN tikusies ne tikai ar IZM, bet arī Augstākās izglītības padomes, Rektoru padomes un Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras pārstāvjiem. Ī. Vasers esot gandarīts, jo sajutis vēlmi strādāt kopā, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un panāktu tās atbilstību Eiropas standartiem. Viņš uzsvēra, ka aģentūra ir šeit, lai vadītu akreditācijas procesu un sniegtu metodiskus padomus, nevis lai pati izvērtētu programmas. ASIIN pārstāvis pauda cerību, ka triju gadu laikā Latvijai izdosies izveidot savu institūciju, kas vadīs šo procesu, un tā tiks reģistrēta starptautiskajā Eiropas Kvalitātes nodrošināšanas reģistrā.

Vaicāti par akreditācijas procesa izmaksām, ne ASIIN, ne IZM nevarēja nosaukt skaitļus. 

Vācijas pārstāvis atrunājās, ka tas vairāk ir politisks jautājums, kas ir IZM atbildībā. Galu galā – pārāk daudz runājot par naudu, bet mazāk par pievienoto vērtību, ko dos jaunā akreditācijas procedūra. Aģentūrai būtiskākais esot nevis nopelnīt, bet lai tiktu uzlabotas programmas un akreditācijas process sasniegtu mērķi. IZM pārstāve Inese Stūre atzina, ka centrālās izmaksas veidošot ekspertu algošana. Esot jāņem vērā arī tas, lai augstskolām akreditācija neradītu papildu izdevumus. Katrā ziņā izmaksu cenrādis drīz ieraudzīšot dienasgaismu. Viņa varot minēt, ka Eiropas Savienības projekta ietvaros novērtētās programmas izmaksas būs 175 lati. Šā gada budžetā pirmajam akreditācijas gadam IZM ir paredzējusi 150 000 latu finansējumu, lai augstskolām pirmā akreditācija būtu bez maksas. IZM cerot pirmajā kārtā sagaidīt apmēram 250 pieteikumu, un to «salikšanai pa virzieniem» vajadzēs apmēram pusotru mēnesi.

AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra Neatkarīgajai teica, ka līdz šim tā arī nav guvis atbildi, kas un kā notiks. Viņš domājot, ka ASIIN neko daudz nezinot par situāciju Latvijas augstākajā izglītībā, ne arī par AIP kūrēto augstskolu programmu izvērtējumu, kurš jau izdarījis lauvas tiesu studiju virzienu akreditācijai.