Parlamentā notikušās ikgadējās ārpolitikas debates ceturtdien izvērtās par plašu diskusiju, kurā ministri un deputāti runāja gan par eiro ieviešanas sekām un Latvijas niecīgo ietekmi Eiropas Savienībā, gan arī par mūsu valsts attiecībām ar Krieviju un nesaticību starp trim Baltijas valstīm.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kā arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts savās runās lielu uzmanību pievērsa ekonomiskās konkurētspējas stiprināšanai un jaunu tirgu apgūšanai, kā arī valsts vēlmei līdz ar eiro ieviešanu nonākt Eiropas valstu kodolā. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības pārstāve Iveta Grigule debatēs akcentēja: «Vai mēs zinām, kāda pēc pāris gadiem būs Eiropas Savienība? Kā tā izskatīsies? No neeirozonas valstīm nākamgad neviena, izņemot Latviju, neplāno iestāties eirovalstu klubā. Klubā, kurā biedru naudas pieaug ar nesaprotamu ātrumu.» Tikmēr Saskaņas centra pārstāvis Andrejs Elksniņš atgādināja: «Būtu jākaunas, ka mūsu ārpolitikas svars Briselē ir noniecināts tik lielā mērā, ka piespiež Saeimas priekšsēdētāju un valdības vadītāju stāvēt pie protestējošiem traktoriem Doma laukumā vai Briselē. Nav zināms, kāda būs Eiropas Savienības divu ātrumu nākotne, kāds būs Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības. Ir pārāk daudz nezināmo, lai valdība vienpersoniski šodien pieņemtu lēmumu par mūsu valsts nākotni.»
Savukārt E. Rinkēvičs oponēja: «Sēžot pie eirozonas galda, pieņemot lēmumus, mums būs iespēja ietekmēt mūsu pašu ekonomiku. Bet, atrodoties ārpusē, lai kādas formulas tiktu izvēlētas, ja mums nebūs šīs iespējas pateikt – jā vai nē, tad lēmumus par mūsu ekonomikai būtiskiem jautājumiem pieņems bez mums.»
Daudzu debatētāju uzmanība tika pievērsta arī triju Baltijas valstu nespējai vienoties par kopīgiem projektiem, atgādinot gan strīdus ap jūras robežlīgumu, gan neveiksmes dzelzceļa satiksmes projektos un ķīviņus ap Visaginas AES. D. Pavļuts uzsvēra: «Baltijas valstīm diemžēl veidojas starptautiska reputācija par to, kā mēs nevaram vienoties būtiskos jautājumos un kašķējamies. Protams, mums ir jāspēj aizstāvēt savas vajadzības, jo nav citas valdības pasaulē, kas pārstāvēs Latvijas sabiedrības intereses. Tajā pašā laikā mums jāspēj paskatīties mazliet pāri robežām, ieraudzīt plašāku ainu un rast risinājumus, kas ir gan optimāli mūsu nodokļu maksātājiem, gan panāk vēlamos rezultātus plašāka reģiona kontekstā.» Arī ārlietu ministrs
E. Rinkēvičs papildināja: «Kaimiņu būšana vienmēr ir kaimiņu būšana. Ir labas un varbūt ne tik labas lietas. Šad tad mēs ar kaimiņiem pastrīdamies, šad tad ne. Bet tad, kad ir patiešām slikti, kad ir kopīga interese, mēs visi esam kopā.»
Analizējot Latvijas attiecības ar kaimiņvalstīm, daudzi deputāti kritizēja pārlieko Krievijas ietekmi uz mūsu valsti. Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava, paužot frakcijas nostāju, norādīja, ka Ārlietu ministrijas viedokli par ciešajām attiecībām ar Krieviju esot «grūti nosaukt citā vārdā kā «rusofilas». Tikmēr deputāts Valdis Liepiņš uzsvēra: ietekmīgais britu laikraksts The Guardian apjomīgā rakstā par Latviju mūsu valsti ir raksturojis kā «Krievijas biznesa, politikas un noziedzības rotaļlaukumu».
Rādīt reklāmu
