Bijušais premjers Vilis Krištopāns nepiekrīt, ka pētījumiem par lielo nabadzību Latvijā.
To var noprast no bijušā premjera stāstītā laikrakstam «SestDiena».
Krištopāns stāsta, ka viņa lauku mājās Leišmalē netālu no Neretas kaimiņienei ir maza pensija, toties uz galda vienmēr ir pašu ražota pārtika, savukārt kāds cits kaimiņš apgalvojot, ka neatkarības laikā vēl nekad tik labi neesot dzīvojis.
«Nu ziniet! Es dzīvoju Berģos, bet trīs četras dienas nedēļā esmu savos laukos Leišmalē, netālu no Neretas. Tur zinu katru māju un katru cilvēku — redzu viņus jau vismaz divdesmit gadu, kopš pastāv mūsu medību klubs. Man ir ļoti laba kaimiņiene, bijusī mežsardze, tagad viņai ir 70 gadu.Viņai maziņa pensija, visu mūžu nodzīvojusi laukos. Nu labi, es vēl piemaksāju viņai par mājas pieskatīšanu, bet — vienalga! Uz galda ir simts procenti savs. Piedāvā man oliņas un saka: man vistas 14 olas dienā izdēj. Vēl Berģos man ir tāds Viktoronkulis kaimiņos. Viņš apgalvo — neatkarības laikā vēl nekad tik labi neesot dzīvojis: «Pensija, sievai pensija, vēl par sargu piestrādāju, aizeju uz veikalu un nopērku banānus. Krievu laikā es nemūžam veikalā banānus neesmu redzējis!» klāsta Krištopāns.
Bijušais premjers pašlaik ir turīgs uzņēmējs, kurš bauda dzīvi un sevi vairs neapgrūtina ar rosīšanos biznesā, laiku veltot vaļaspriekiem - medībām, golfam un ceļošanai, bet no Latvijas slapjdraņķa viņš glābjas Maiami, kur viņam ir māja.
Krištopāns atzīst - ja varētu pulksteni pagriezt atpakaļ, viņš tagad būtu miljardieris.
«Ja man tagad būtu jāpagriež pulkstenis atpakaļ, es, goda vārds, būtu miljardieris! Bija tādas iespējas, kuras mēs neredzējām. Trūka pieredzes, mēs visi taču bijām komunisma produkti,» tā Krištopāns.
Rādīt reklāmu
