Tradicionāli rudenī sabiedrībā un valsts pārvaldē aktualizējušās diskusijas par nākamā gada valsts budžetu, un tikpat ierasti budžeta veidošanā tiek meklēts kompromiss starp dažādu jomu vajadzībām, nosakot gan „neaizskaramās” pozīcijas, gan jomas, kurās var arī ietaupīt.
Viena no nozarēm, kurai ikreiz jāpierāda finansējuma nepieciešamība, ir kultūra, tādēļ jaunākajā „DNB Latvijas barometra” pētījumā šoreiz skaidrots, kādi ir iedzīvotāju uzskati par kultūras finansēšanu no valsts budžeta un kāda ir viņu personiskā interese par kultūras norisēm Latvijā.
Pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa respondentu atbalsta kultūras jomas finansēšanu no valsts budžeta (79%), pretējā gadījumā lielajai daļai sabiedrības vispār nebūtu iespēju piedalīties kultūras pasākumos (67%). Pēc iedzīvotāju domām, visnozīmīgāk ir turpināt no valsts budžeta finansēt nacionāla mēroga kultūras pasākumus, tostarp Dziesmu un deju svētku norisi (65%), kā arī bērnu interešu izglītību mūzikas un mākslas jomā (54%), bet nepieciešamības gadījumā samazināt finansējumu varētu jaunu kultūras objektu būvniecībai (35%).
Komentējot šos datus, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile uzsver: „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka, neraugoties uz interneta komentāros visai bieži sastopamo negatīvo attieksmi pret kultūras finansēšanu, kā arī politiķu rīcību, krīzes laikā samazinot kultūras budžetu par 54%, iedzīvotāju vairākums pārliecinoši norādījis, ka kultūra no valsts budžeta ir jāfinansē (79%). Turklāt gandrīz puse iedzīvotāju uzskata, ka valsts atbalstu kultūrai samazināt nedrīkst (49%). Tas liek secināt: ja kultūras budžets būtu sabiedrības rokās, iespējams, samazinājumi kultūras jomā nebūtu bijuši tik dramatiski.”
Kultūra jāfinansē, bet ne uz citu nozaru rēķina Izvērtējot argumentus, kādēļ finansējumu kultūras norisēm samazināt nedrīkst, līdzās ierobežotajai iespējai piedalīties kultūras pasākumos salīdzinoši bieži respondenti atzīmējuši, ka tādējādi tiek nodrošināta nacionālās kultūras tradīciju pastāvēšana un kopšana (43%), atbalsts kultūrai veicina ekonomikas attīstību (38%), kā arī kultūra pati par sevi ir nozīmīgs valsts tēla aspekts (37%). Interesanti, ka tikai trešdaļa aptaujāto norādījusi – atbalsts kultūrai ir normāla prakse Eiropas valstīs, kādu ir tikai pašsaprotami ievērot arī pie mums (30%).
Puse aptaujāto neapstrīdamu atbalstu kultūrai turpinājuši paust, arī lūgti komentēt iespējamos argumentus, kādēļ šai jomai pieejamos budžeta līdzekļus tomēr varētu samazināt vai vispār likvidēt. Tiesa, kopumā par labu kādam no finansējuma samazinājuma argumentiem izteikusies aptuveni trešdaļa aptaujāto, visbiežāk atzīmējot, ka ir citas, patlaban svarīgākas lietas, kurām jānovirza finansējums (19%), kā arī to, ka kultūras darbiniekiem vajadzētu pašiem iemācīties gūt peļņu, nevis paļauties uz piešķirto finansējumu (13%).
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce atzīmē: „Gribētu, lai tā iedzīvotāju daļa, kura norāda, ka kultūras darbiniekiem pašiem būtu jāmācās gūt peļņu, minētu valstis, kur tas tiek darīts, iztiekot bez valsts atbalsta. Man šāda informācija nav pieejama, jo tādu valstu vienkārši nav. Kultūra tiek dotēta visur - tāpat kā izglītības vai veselības nozares. Protams, cits jautājums - kā tā tiek dotēta. Vai tā ir valsts, pašvaldību vai privātā dotācija, vai arī atsevišķu fondu finansējums. Naudas summa, kas nepieciešama, lai finansētu kultūras norises, ir ļoti liela. Īpaši par to jādomā tieši mazajās valstīs, kur papildu finansējums no privātajiem atbalstītājiem ir salīdzinoši neliels. Jebkurā gadījumā uzskatu, ka kultūra tomēr ir tautas pamats.”
Aicināti nosaukt, kuras kultūras jomas, neraugoties ne uz ko, noteikti būtu jāatbalsta no valsts budžeta, līdzās Dziesmu un deju svētkiem un bērnu interešu izglītībai 41% aptaujāto norāda, ka atbalstīt vajadzētu visdažādāko kultūras pasākumu, svētku un festivālu rīkošanu, kā arī profesionālus nacionālas nozīmes kolektīvus - teātrus, korus, orķestrus (39%). Bet, minot jomas, kurās ierobežotu līdzekļu dēļ varētu samazināt finansējumu, visbiežāk atzīmēta jaunu kultūras objektu būvniecība (35%), līdzdalība kultūras pasākumos, svētkos un festivālos ārpus Latvijas (17%) un Latvijas kultūras popularizēšanas aktivitātes ārzemēs (13%). Tiesa, gandrīz trešdaļa aptaujāto uzskata, ka līdzekļus nedrīkst atņemt nevienai no patlaban finansētajām kultūras norisēm un jomām (29%).
Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāte (“Vienotība”), kultūras ministre no 2002. līdz 2004. gadam Ingūna Rībena rezumē: „Gandrīz 35% aptaujāto uzskata, ka nepieciešamības gadījumā varētu samazināt jaunu kultūras objektu būvniecību. Zināmā mērā var piekrist, jo tā vietā, lai nemitīgi iecerētu un būvētu ko jaunu, vajadzētu vismaz daļēji savest kārtībā un pienācīgi uzturēt Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma ēkas. Tam būtu daudz lielāka pievienotā vērtība.”
Savukārt Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Ieva Struka šai kontekstā uzsver: „Par jomām, kurām nepieciešamības gadījumā (būtisks formulējums) varētu samazināt naudu, manuprāt, ir adekvāta izpratne – taustāmas, materiālas lietas, tādas kā lielo kultūras objektu celtniecība, ir atliekamas. Lai gan arī – nebūtu slikti vairāk informēt sabiedrību nevis par to, ar kādām mokām tiek celta Nacionālā bibliotēka, bet par to, ka 22 Latvijas neatkarības gados ir uzbūvēts vairāk nekā 4000 lielveikalu un simtiem sporta haļļu, bet praktiski neviena kultūras celtne atšķirībā, teiksim, no Igaunijas.”
Kā iespējamos avotus papildu finansējuma iegūšanai kultūrai visbiežāk aptaujātie minējuši aizsardzības (15%), ārlietu (15%) un finanšu un budžeta politikas (10%) jomas, kurās finansējumu, pēc iedzīvotāju domām, attiecīgi varētu samazināt. Tiesa gan, 45% „DNB Latvijas barometra respondentu” uzskata, ka uz kultūras rēķina nevajadzētu atņemt līdzekļus nevienai no pārējām valsts budžeta finansētajām jomām.
Pamazām pieaug iedzīvotāju tēriņi izklaides un kultūras pasākumiem Pētījumā pievērsta uzmanība arī tam, cik daudz līdzekļu paši iedzīvotāji vidēji mēnesī tērē izklaides un kultūras pasākumu apmeklēšanai, kā arī grāmatu iegādei. Mazliet vairāk nekā puse aptaujāto norādījuši, ka izklaidei tērē līdz 20 latiem mēnesī (53%), bet šo robežu pārsniedz 19% aptaujāto. Taču, salīdzinot ar 2010.gadu, šogad aptaujātie retāk atzīmējuši, ka izklaidei naudu netērē vispār (2010.gadā - 35%, 2012.gadā - 27%).
Tikmēr jautāti, cik naudas vidēji mēnesī tērē tieši kultūras pasākumu apmeklēšanai, 46% aptaujāto norāda, ka naudu šādiem mērķiem netērē vispār. Tiesa, salīdzinot ar 2010.gadu, arī šis rādītājs ir nedaudz zemāks - 2010.gadā bija 50%. Turklāt vienlīdz daudz aptaujāto atzīmējuši, ka kultūras pasākumiem vidēji tērē līdz 20 latiem mēnesī.
Savukārt to, ka regulāri daļu savu ienākumu novirza grāmatu iegādei, norāda vien mazliet vairāk nekā trešā daļa aptaujāto. Visbiežāk respondenti atzīmējuši, ka grāmatām tērē līdz pieciem latiem mēnesī (20%). Taču lielākā daļa atzinusi, ka grāmatas nepērk vispār (61%).
Iedzīvotāji apgalvo, ka pēdējā gada laikā apmeklējuši dažādus kultūras pasākumus, tostarp nosaucot tādus, kas nemaz šai laikā nav notikuši Visbeidzot iedzīvotāji arī lūgti nosaukt Latvijas kultūras pasākumus, kurus paši pēdējā gada laikā apmeklējuši. Visbiežāk minēto atbilžu vidū ir dažādi svētki un festivāli (36%), kā arī teātra izrādes (32%). Nedaudz retāk aptaujātie apmeklējuši vizuālās mākslas izstādes muzejos, izstāžu zālēs vai galerijās (24%), bet Latvijas kinofilmas un dažādus folkloras un tautas mākslas pasākumus apmeklējuši vien 15% aptaujāto. Interesanti, ka 8% iedzīvotāju arī atzīmējuši, ka pēdējā gada laikā viņi apmeklējuši Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus, kaut patiesībā iepriekšējie Dziesmu un deju svētki norisinājās 2008.gadā. Jāpiebilst, ka trešdaļa aptaujāto pēdējā gada laikā vispār nav apmeklējusi kultūras pasākumus.
Rādīt reklāmu
