02. oktobris,
Vārda dienas: Ilma, Skaidris
Sākuma lapa » Sabiedrība » Latviešu skaits ārzemēs arvien pieaug
Latviešu skaits ārzemēs arvien pieaug
Autors: Jānis Lasmanis, Ludmila GLAZUNOVA / NRA.LV / 24. oktobris 2012, 9:34
Esot indikācijas, ka kādreiz Latviju pametušie iedzīvotāji sākuši atgriezties dzimtenē. Šādu informāciju sniedz Ārlietu ministrija, taču konkrēti un absolūti skaitļi, kas to pierādītu, pagaidām neesot pieejami. 


Tikmēr Īrijas iestādes saskaitījušas, ka Latvijas valstspiederīgie ir ceturtā lielākā imigrantu grupa, bet paši latvieši lēš, ka mūsējo šajā valstī ir krietni vairāk un to skaits ik dienas pieaug, raksta NRA.LV.

Saskaņā ar Īrijas Nacionālā statistikas biroja apkopotajiem datiem, šajā valstī labākas dzīves meklējumos apmetušies 20,6 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. No Latvijas iebraucošo cilvēku skaits ik gadu sarūk, taču no 2006. līdz 2011. gadam Īrijā dzīvojošo viesstrādnieku skaits no Latvijas pieaudzis par 7274 cilvēkiem jeb 54,6%.

Joprojām izbraucam

Ārlietu ministrija uzskata, ka skaits varētu būt tuvāks 25 tūkstošiem, un piebilst, ka precīzu informāciju nespēs sniegt neviena no valsts iestādēm, jo cilvēki negribīgi sniedz informāciju par savām gaitām.

To apliecina arī latviešu ziņu portāla Īrijā baltic-ireland.ie līdzīpašnieks Imants Miezis, kurš Neatkarīgajai pastāstīja, ka dažādu iemeslu dēļ daudzi iedzīvotāji tautas skaitītājus nemaz nav laiduši iekšā savos mājokļos un tādēļ palikuši nepieskaitīti, bet citi nav noformējuši savas saistības ar Īrijas valsti.

Jaunas vērtības

«Tie skaitļi nav objektīvi. Mēs lēšam, ka Īrijā ir apmēram 50 tūkstoši latviešu un šis skaits katru dienu pieaug. Ļoti daudzi nav reģistrējuši savu klātbūtni šeit. Iemesli nevēlēties reģistrēties ir ļoti dažādi. Piedalīšanās tautas skaitīšanā arī nav obligāts pasākums, tā ir cieņas izrādīšana pret valsti, bet cilvēkiem no Latvijas tā cieņa nav ieaudzināta,» saka Īrijā jau septīto gadu dzīvojošais I. Miezis.

Jautāts, vai Īrijā aizvadītajos gados viņš pamanījis Īrijas ierēdņu un etnisko iedzīvotāju attieksmes maiņu pret ieceļotājiem, viņš nenoliedz, ka attieksme ir tikpat atšķirīga, cik atšķirīgi cilvēki strādā valsts iestādēs, taču šķēršļi nekādi netiekot likti.

Savukārt sabiedrības attieksmi pret ieceļotājiem bojājot trešo valstu iedzīvotāji, kas savas tiesības pieprasa daudz agresīvāk.

«Problēmas sākas, kad brauc iekšā trešo valstu pilsoņi. Ir tā, ka viņi pieprasa sev dzīves telpu, dzīvesvietu un visus dzīves labumus. Līdz ar to bojājas attieksme arī pret visiem pārējiem iebraucējiem,» stāsta I. Miezis.

Taču ikvienam esot iespējas pierādīt savas spējas un vēlmi strādāt, to panākot, mainoties arī attieksme. Dzīvošana svešumā daudzus mudina mainīt arī savu attieksmi pret valsti. Latvijā par pašsaprotamu tiek uzskatīta izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, bet Īrijā tas mainoties. Šādas uztveres transformācijas palīdzot arī Latvijai, jo ļoti daudzi cilvēki atgriezīšoties dzimtenē un jauniepazītās vērtības vedīšot līdzi.

«Šeit saprot, ka maksāt nodokļus ir gods, jo tas viss nāk atpakaļ. Mēs gribam atgriezties, bet sakārtotā Latvijā, un mēs cenšamies to darīt arī no šejienes,» pārliecināts par izbraukušo latviešu pienesumu savai dzimtenei ir I. Miezis.

Lielbritāniju pamet

Lielākā Latvijas valstspiederīgo koncentrācija ir Lielbritānijā. Ārlietu ministrija uzskata, ka tur apmetušies aptuveni 100 tūkstoši mūsējo.

To apliecina arī no Latvijas uz Lielbritāniju izbraukušo Latvijas iedzīvotāju pētniece, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorante Elīna Apsīte-Beriņa. Saskaņā ar viņas rīcībā esošo informāciju Lielbritānijā atrodas aptuveni 101 tūkstotis Latvijas valstspiederīgo. Milzīgs no Latvijas iebraukušo pieplūdums bijis 2009. gadā – 20 tūkstoši, taču kopš tā laika šis skaits ik gadu sarūk. Turklāt Lielbritānijā, pretēji citām Latviešu iecienītajām valstīm, mūsējo kopiena kļūst mazāka.

Otra Latvijas iedzīvotāju iecienītākā Eiropas Savienības dalībvalsts, protams, ir Īrija, kurai, pateicoties pērn atvērtajam darba tirgum, seko Vācija.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija būtiski atpaliek gan no Ārlietu ministrijas, gan Īrijas valsts iestāžu apkopotās informācijas par izceļojušajiem Latvijas iedzīvotājiem, taču šim dienestam ir pieejama tikai tā informācija, kuru par sevi sniedz paši izceļojušie.

***

Pēc Īrijas Statistikas biroja datiem

Īrija 20 593

Šobrīd Zaļajā salā dzīvo iebraucēji no 199 dažādām valstīm. Vislielākā imigrantu grupa ir poļi (112 585), tad seko Lielbritānijas pilsoņi (112 259), trešajā vietā iebraucēji no Lietuvas (36 683), ceturtajā no Latvijas (20 593). Desmit gadu laikā iebraukušo poļu skaits ir pieaudzis 57 reizes, lietuviešu – 16 reizes, bet Latvijas valstspiederīgo ir kļuvis par desmit reizēm vairāk!

Vissliktāk angļu valodu prot lietuvieši (29,9 procenti atzinuši, ka valodas prasmes ir sliktas), latvieši (28,8 procenti runā slikti vai nerunā vispār), poļi (24,4 procenti), brazīlieši (24,3 procenti) un ķīnieši (23,9 procenti).

***
Pēc Ārlietu ministrijas datiem

Lielbritānija 100 000

Īrija 25 000

Skandināvija 25 000

Vācija 20 000

***

Mūsu valstspiederīgie eiropas savienībā, pēc pMLp datiem

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde reģistrē tikai tos izbraukušos Latvijas valstspiederīgos, kas paši informējuši par savu atrašanās vietu. Tomēr iecienītākos galamērķus šie dati atspoguļo precīzi.

Lielbritānija 20 566

Īrija 9135

Vācija 8010

Zviedrija 2263

Igaunija 1712

Francija 1646

Itālija 975

Dānija 901

Spānija 791

Nīderlande 676

Somija 535

Beļģija 510

Lietuva 439

Austrija 372

Kipra 367

Luksemburga 194

Portugāle 172

Grieķija 168

Polija 159

Čehija 92

Ungārija 43

Bulgārija 39

Malta 23

Slovākija 17

Slovēnija 13

Rumānija 7


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: emigranti, imigranti, Latvijas iedzīvotāji, migrācija

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats