Esmu gandarīts, ka, tuvojoties ES nākamā daudzgadu budžeta diskusiju noslēgumam, ES dalībvalstu vairākums ir vienojies par kopēju pozīciju kohēzijas politikas atbalstam, kas atbilst arī Latvijas un pārējo Baltijas valstu interesēm. Turpmākajās diskusijās šī pozīcija kopīgi jāaizstāv, kopā ar pārējām dalībvalstīm meklējot iespējas efektīvāk investēt kohēzijas līdzekļus.
Bez pienācīga finansējuma kohēzijas politikai, kas ir viens no svarīgākajiem ES investīciju instrumentiem, virkne valstu nespēs sasniegt stabilu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, kas nepieciešama visai Eiropai. Arī Latvijai iespēja intensificēt ES fondu apgūšanu, to fokusējot uz izaugsmi veicinošām iniciatīvām, bija ļoti nozīmīgs instruments krīzes pārvarēšanā un izaugsmes atjaunošanā, un nākamajā plānošanas periodā no 2014.-2020. gadam kohēzijas līdzekļi jāfokusē konkurētspējas, jaunu darba vietu un izaugsmes nodrošināšanai, lai Latvijai straujāk tuvotos attīstītāko ES reģionu līmenim.
Tāpat tikšanās laikā ar valstu vadītājiem uzsvēru, ka, godīga konkurence jāveicina arī lauksaimniecības sektorā, nepieciešams pārskatīt lauksaimniecības tiešmaksājumu sadales kārtību, veidojot to taisnīgāku. Baltijas valstu zemniekiem maksājumu apjomam jābūt ap 80% no vidējā tiešmaksājumu apmēra ES.
Svarīgi, ka arī Latvijā izvērsta nopietna diskusija par ES nākamā daudzgadu budžeta prioritātēm un Latvijas interesēm tā kontekstā. Lai spētu veiksmīgi nodrošināt Latvijas nacionālo prioritāšu sasaisti ar ES fondu atbalstu, nepieciešams tās skaidri atspoguļot Latvijas Nacionālajā attīstības plānā no 2014.-2020. gadam.
Rādīt reklāmu
