Ja politiķi beidzot pieņems grozījumus Pašvaldību likumā, kas domes
deputātiem turpmāk liegs ieņemt amatus pašvaldību izpildinstitūcijās,
pārvēlēšanas gadījumā no labi atalgotiem un ietekmīgiem amatiem nāktos
šķirties virknei lielo pilsētu domniekiem, aplēsis Latvijas Televīzijas
raidījums «de facto».
Tas nozīmē, ka deputāta amatu nevarētu savienot ne ar darbu domes institūcijās, ne pašvaldībai piederošajās kapitālsabiedrībās, ne arī ostu valdēs.
Šādus grozījumus likumā par pašvaldībām jau vairākus gadus cenšas panākt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas secinājis, ka domniekiem patīk iesēsties ne tikai deputāta krēslā, bet arī, piemēram, labi atalgotos un arī ietekmīgos valdes locekļu amatos dažādās kapitālsabiedrībās. Rezultātā veidojas divdomīga situācija, jo par kapitālsabiedrības darbu deputātam kā valdes loceklim jāatskaitās nevienam citām kā vien sev pašam.
«Mūsu ieskatā šāda situācija nav pieļaujama no interešu konflikta novēršanas viedokļa un arī no korupcijas novēršanas viedokļa kopumā, jo tas neveicina efektīvu valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu, jo viņi nevar būt objektīvi, vienlaicīgi pieņemot lēmumus par to, kas būtu veicams pašvaldības labā un attiecīgi paši nodrošinātu šo lēmumu izpildi,» skaidroja KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča.
Politiķi iecerējuši jaunos ierobežojumus pieņemt gana ātri, lai tos nāktos ievērot jau tiem deputātiem, kurus ievēlēs nākamgad. Iecerēts, ka mazāki ierobežojumi būs mazajām pašvaldībām, kurās dzīvo līdz 5000 cilvēku. Savukārt lielajām pilsētām un novadiem, kuros dzīvo vairāk nekā 20 tūkstoši iedzīvotāju, ierobežojumi būs ļoti stingri – domju deputāti nevarēs ieņemt nekādus amatus pašvaldības izpildinstitūcijās.
«de facto» gan prognozē, ka šī reforma noteikti nebūs pa prātam pašreizējiem lielo pilsētu vadītājiem, jo raidījuma aplēses liecina, ka, piemēram, Rīgā no 60 domniekiem, ierobežojumu pieņemšanas gadījumā, no amata dažādos pašvaldību uzņēmumos, institūcijās un Rīgas brīvostā nāktos atvadīties gandrīz pusei deputātu. Tostarp pašreizējam Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam Andrim Amerikam un brīvostas valdes loceklim Nilam Ušakovam.
«de facto» norāda, ka gan Ušakovam, gan Amerikam tas nozīmētu zaudēt gana dāsno algu brīvostā, kas ir ievērojami lielāka nekā Rīgas domē. Piemēram, ja Ameriks kā vicemērs pagājušā gada laikā nopelnīja 19 tūkstošus latu, tad kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs viņš saņēma vēl papildu 34 tūkstošus latu.
Rīgas domes deputāti šobrīd paralēli tiešajiem pienākumiem, ieņem valdes vai padomes locekļu amatus arī tādos pašvaldībai piederošos uzņēmumos kā Ceļu pārvalde, «Rīgas siltums», «Rīgas Centrāltirgus», «Getliņi EKO», «Rīgas luksofors», «Rīgas starptautiskā autoosta» un «Rīgas satiksmē».
Turklāt, kā norāda «de facto», «Rīgas satiksmes» gadījums ir īpašs – uzņēmuma valdē darbojas četri domnieki – Andris Bērziņš, Nikolajs Zaharovs, Maksims Tolstojs un Irina Vinnika. Trīs no šiem deputātiem darbojas arī domes Satikmes un transporta lietu komitejā, kas uzrauga «Rīgas satiksmes» darbu. Rezultātā sanāk, ka šie deputāti uzrauga paši sevi.
«Es strādāju divās komitejās - sociālo lietu un transporta jautājumu, un man ir ļoti grūti, man ir ļoti grūti. Bet pēc tam, kad es sāku strādāt «Rīgas satiksmē», kura pilda pirmkārt sociālo funkciju, man kļuva vieglāk. Es redzu un zinu, par ko iet runa,» tā Rīgas domes deputāte un vienlaikus arī «Rīgas satiksmes» valdes locekle Irina Vinnika (GKR), kāpēc pēc viņas domām deputātiem pat esot vērtīgi darboties uzņēmumu valdēs un kāpēc ierobežojumi esot nepārdomāti, jo, viņasprāt, sēdēšana divos krēslos vienlaikus deputātos radot lielāku izpratni par to, kā strādā pašvaldību uzņēmumi. Vinnika gan šonedēļ bija viena no retajām, kura bija gatava paust savu viedokli par plānotajiem ierobežojumiem un potenciālo amata zaudēšanu.
Visstingrākie ierobežojumi bez Rīgas attiektos vēl uz pārējām lielajam pilsētām – Daugavpili, Liepāju, Jelgavu, Valmieru, Rēzekni, Jēkabpili, Jūrmalu un Ventspili.
«de facto» aplēses rāda, ka gandrīz katrā no šīm pilsētām daļa deputātu sēž uz diviem krēsliem gan lēmējvarā, gan izpildvarā. Tā tas ir gan Jūrmalā, kur vairāki deputāti ieņem amatus arī Lielupes ostas pārvaldē un atsevišķās kapitālsabiedrībās, gan Valmierā un Daugavpilī, kur puse deputātu šādi apvieno amatus.
Ja ierobežojumus pieņems, sāpīgs trieciens tas būs tieši lielo ostu vadītājiem, jo pārvēlēšanas gadījumā arī Ventspils brīvostas valdē vairs nevarētu strādāt tās pašreizējais priekšsēdētājs Aivars Lembergs un viņa līdzgaitnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs. Arī šiem domniekiem algas brīvostā ir ievērojami lielākas nekā domē.
Raidījums arī norāda, ka gadījumā, ja ierobežojumus pieņems, tie līdztekus neietekmēs amatus tādās biedrībās, kā, piemēram, Biznesa attīstības asociācijā, kurā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtajām ziņām Lembergs pērn nopelnījis 132 000 latu.
«Šis regulējums attieksies pamatā uz gadījumiem, kad deputāti ieņems amatus pašvaldības izpildinstitūcijā, gadījums, kuru jūs minējāt, amatu savienošanas gadījumus, kad deputāts drīkst savienot amatus ar sabiedriskām organizācijām, šie grozījumi to neregulēs,» skaidroja KNAB priekšnieka vietniece.
«de facto» gan norāda, ka pagaidām grūti prognozēt, kā veiksies ar likuma apstiprināšanu. Jo noprotams, ka vienprātības par bargo ierobežojumu nepieciešamību nav arī pašu koalīcijas partiju biedru vidū. Un skaidrs arī, ka diez vai lielo ostu vadītāji ar vieglu roku būs gatavi atteikties no ērtajiem krēsliem.
Rādīt reklāmu
