Latgalē ir saglabājušās vietas, kur ielu nosaukumi joprojām rakstīti
divās – latviešu un krievu valodā, vēsta raidījums «Nekā Personīga».
Daugavpils novada Višķu pagastā žurnālisti konstatēja, ka visi ielu nosaukumi palikuši no padomju laikiem. Nevienu plāksnīti nerotā uzraksts tikai latviešu valodā, kā to prasa valodas likums. Vietējā pašvaldība aizbildinās ar naudas trūkumu un iepriekšējās varas neizdarību, kas dažām ielām nav piešķīrusi nosaukumus.
Savukārt Valsts valodas centrs, kas jau 20 gadus ir pārstāvēts Daugavpils novadā, šo nelikumību neesot pamanījis.
Višķi atrodas pusceļā starp Daugavpili un Aglonu. Tajā dzīvo ap 2000 cilvēku, vairākums latvieši. Ciemā ielu plāksnītes vēl no padomju gadiem – latviešu un krievu valodā. Lai arī tā ir nelikumība, par ko ir paredzēts 100 latu sods, neviens Višķos par to neuztraucas.
Višķu pagasta pārvaldnieks Jānis Proms tajā vaino iepriekšējo pārvaldi, turklāt neesot naudas, lai plāksnītes nomainītu. Līdzīga situācija esot arī citur Latgalē.
Valsts valodas centrs ir izveidots 1992.gadā, uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas. Jau no sākta gala tam ir nodaļa Daugavpilī, kas pārbauda valodas lietošanu pilsētā un apkaimē. Šo 20 gadu laikā valodas centra darbinieki Višķos ielu plāksnītes nav pamanījuši. Par katru nelikumīgo ielu plāksnīti centrs var piemērot 100 latu naudas sodu, bet centra vadība to nedarīs, jo viņus biedē iespējamās tiesvedības.
Bezzobainais Valsts valodas centra darbs ir iedrošinājis Latgales pilsētas un pagastus veicināt divvalodību. Latgalē ne tikai nemaina padomju laikā uzstādītās ielu plāksnītes, bet arī izvieto jaunas – arī latviešu un krievu valodā. Tādas raidījums atrada arī Aglonā.
Aglonas pagastvecis Igors Reščenko nezina, kā jaunās plāksnītes radušās, viņš neesot sankcionējis to uzstādīšanu. Bet arī negrasās tās mainīt. Reščenko ir aprēķinājis, ka jaunas plāksnītes izmaksās 10 000 latu.
Rādīt reklāmu
