No policistiem baidos, bet ubagošu, Neatkarīgajai sacīja stacijas tunelī sastapta sieviete, kas bija nosēdusies uz kofera un rokā turēja plastmasas glāzīti. Tajā bija sabirušas viena un divu santīmu monētas.
Uz citām tuneļa trepēm, stalti izslējies, naudu prasīja vīrietis, kura dzīves gājums sejā bija atstājis nepārprotamas zīmes. Pie tradicionālā naudas lūdzēju luksofora – iepretim tirdzniecības centram Origo – invalīda ratiņos sēdēja vīriņš ar garāmgājēju virzienā pastieptu plastmasas glāzīti.
Šos cilvēkus
Neatkarīgā sastapa 2. augusta rītā, dienu pēc tam, kad stājās spēkā grozījumi Rīgas domes sabiedriskās kārtības noteikumos par aizliegumu ubagot pilsētas centrā. Jāteic, naudas prasītāju bija mazāk nekā citās dienās. Todien Rīgas pašvaldības policisti izteica brīdinājumu sešām personām, kas nodarbojās ar ubagošanu.
Pagaidām brīdina
Stacijas tunelī ubagojošā sieviete neliedzās, ka turpinās ubagot, jo ar pensiju nevarot iztikt. Rīgas dome apmaksājot 75 latus par dzīvokli, dēls miris, esot četri mazbērni, no kuriem vecākajam ir 11 gadu, un visi atrodoties bērnu namā. Viņa gan atbildēja tikai uz tiem jautājumiem, uz kuriem vēlējās, un šķita nesadzirdam tikpat kā neko, kas saistījās ar sociālo palīdzību.
Policisti savukārt norāda, ka viņu mērķis pašlaik nav sodīt ubagus, kaut arī nekaunīgākie saņemšot sodu līdz 10 latiem. Šobrīd naudas prasītāji tiek brīdināti, kā arī policists ir tiesīgs noskaidrot personas identitāti – pārbaudīt dokumentus un izskaidrot, kur iespējams saņemt sociālo palīdzību. Rīgas patversmes direktore Dagnija Kamerovska stāsta, ka tuvākajā laikā plānoti reidi kopā ar policistiem, lai ubagotājiem turpinātu skaidrot par sociālās palīdzības iespējām.
Iedrošināt meklēt palīdzību
Taču vismaz līdz šim viņi nav vēlējušies tādu pieņemt. D. Kamerovska atceras, ka pēdējos divos gados tikai viens no naudas lūdzējiem atnācis pēc sociālās palīdzības, lielākā daļa metušies bēgt. Viņa atzinīgi vērtē Rīgas domes veiktos grozījumus, jo tie ļauj noskaidrot ubagotāju personas datus un citādi veidot sociālo darbu uz ielas. «Kad paši apsekojām, ubagi mūs sūtīja ļoti tālu. Neteica savus vārdus, ja negribēja,» viņa saka. Šobrīd ir iespējams noskaidrot, vai ubagotājs jau saņem sociālo palīdzību, kādā apjomā un kurā pašvaldībā.
«Mūsu interese ir atrast tos, kas nav iedrošinājušies lūgt palīdzību sociālajā dienestā. Viņi bieži negrib sniegt ziņas par sevi,» atzīst D. Kamerovska. Viņa uzskata, ka pašreizējā kārtība apgrūtinās ubagotāju rūpalu, bet bailīgākos – aizbiedēs.
Sociālajiem darbiniekiem jādarbojas gandrīz kā izmeklētājiem, jo uz Rīgu vārda tiešā nozīmē strādāt brauc ubagotāji no Olaines, Salaspils, Madonas, arī Daugavpils. Tāpēc neizprotams šķiet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas aizrādījums, ka jautājumā par ubagošanu nepieciešams meklēt risinājums šīs sociālās problēmas cēloņiem un Rīgas domei ir aktīvāk jāapzina iespējamie risinājumi, lai pašvaldības iedzīvotājiem nebūtu jāizvēlas šāds dzīvesveids. Lai nu ministrijai izdodas Latvijā atrast vēl dāsnāku naudas piešķiršanu trūcīgākajiem iedzīvotājiem nekā galvaspilsētā.
Miljoni – trūcīgākajiem
Sociālā palīdzība galvaspilsētā ir ieguvusi miljoniem latu vērtus apmērus. Sociālajiem pabalstiem šā gada pirmajā pusgadā ir izlietoti 11 720 364 lati jeb 54 procenti no gada budžeta. Kopumā šogad sociālajiem pabalstiem plānots izlietot
21 536 972 latus. Pirmajos sešos mēnešos pabalsti izmaksāti 57 765 rīdziniekiem. Piemēram, dzīvokļa pabalstu šogad jūnijā saņēma 24 090 rīdzinieki.
***
UZZIŅAI
• Grozījumi Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumos paredz aizliegumu ubagot Rīgas vēsturiskajā centrā;
• ārpus pilsētas centra ubagošana atļauta tikai ar personu apliecinošu dokumentu;
• aizliegts ubagot uzmācīgā veidā un iežēlināšanai izmantot dzīvniekus; ubagošana ir aizliegta sabiedriskajos transportlīdzekļos, uz brauktuves, uz ietvēm, kāpnēm, estakādēm, laukumiem un citiem gājējiem paredzētiem ceļiem vietās, kur tas var apgrūtināt vai traucēt gājēju kustību;
• ubagi nedrīkst prasīt naudu Rīgas vēsturiskajā centrā, tajā skaitā pie baznīcām.
Rādīt reklāmu
