Opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir panākusi savu, un Valsts prezidents Andris Bērziņš grozījumus likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu atkal atdevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
A. Bērziņš aicina Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem tomēr rast tādu kompromisu, lai nebūtu jārīko tautas nobalsošana, kas prasītu būtiskus valsts budžeta līdzekļus un kārtējo reizi radītu priekšnoteikumus sabiedrības šķelšanai, raksta
NRA.lv.
Nešķelt sabiedrību
Ar valdošās koalīcijas balsu vairākumu tika atbalstīti likuma grozījumi, kas paredz līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā kārtā savākt 50 tūkstošus balsstiesīgo parakstu. Savukārt no 2015. gada būs nepieciešams savākt vairāk nekā 150 000 balsstiesīgo parakstu. ZZS norāda, ka tas ir pārāk augsts slieksnis pilsoņu līdzdalības iespējām un notariāli apstiprināmo parakstu izmaksu dēļ – arī nesamērīgi dārgs tautas demokrātijas instruments.
Vēršoties pie Valsts prezidenta, ZZS vēlējās panākt, lai no likumprojekta atsevišķi tiktu izdalīta sadaļa par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas ikvienam ES dalībvalsts pilsonim garantē tiesības piedalīties ES normatīvo aktu jaunradē, un lai tiktu atcelta iecere uz referenduma organizētāju pleciem uzkraut visu tautas nobalsošanas organizēšanai nepieciešamo parakstu savākšanu. Jau parakstu vākšanas gaitā ZZS iniciatīvas grupas vadītāja Dana ReiznieceOzola atzina, ka labākais risinājums būtu iztikt bez referenduma, kas valstij izmaksātu vairāk nekā miljonu latu, un prezidentam ar skaidri definētiem uzdevumiem likumprojektu vajadzētu atdot caurskatīšanai Saeimai.
Izvēles iespēja
Nosūtot likumprojektu atkārtotai caurskatīšanai, A. Bērziņš norāda, ka referenduma rīkošana par tā dēvēto referendumu likumu pašlaik nav iespējama, jo likums satur normas, kas īsteno Lisabonas līgumā noteikto, bet referendumus par starptautiskiem līgumiem nepieļauj Satversme. Tāpēc «ir jānodala Eiropas pilsoņu iniciatīva un jāvirza atsevišķā likumprojektā. Valsts prezidents aicina Saeimu sadalīt likuma grozījumus, lai iespējamā referenduma dēļ netiktu pārkāpta Satversme un par Eiropas Savienības tiesību aktu neizpildi netiktu uzsākta pārkāpuma procedūra». Jautājumā par to, vai atstāt divu kārtu parakstu vākšanas sistēmu vai saglabāt koalīcijas apstiprināto variantu, ka, sākot ar 2015. gadu, referenduma iniciatīvas grupai būs jāsavāc visi referenduma uzsākšanai nepieciešamie 150 tūkstoši parakstu, prezidents gan koalīcijai, gan opozīcijai atstāj vietu manevriem. Viņš vēstulē Saeimas priekšsēdētājai piebilst, ka Satversme neuzliek par pienākumu tautas nobalsošanu rīkot divos posmos. «Tas gan nenozīmē, ka no divu posmu principa ir obligāti jāatsakās vai tas obligāti jāsaglabā, jo svarīgākais ir tas, cik likumā piedāvātās parakstīšanās iespējas ir pietiekami pretimnākošas vēlētājiem,» raksta prezidents.
Skaits jāsaglabā
Nepārprotams A. Bērziņš ir par pirmajā kārtā savācamo parakstu skaitu un citām strīdīgajā likumprojektā iekļautajām normām, kas, pēc viņa domām, nav maināmas. «Šajos likuma grozījumos ietverts tāds regulējums – aģitācijas un finansēšanas kontrole, likumprojekta kvalitātes pārbaude, palielināts pirmajā parakstu vākšanas posmā nepieciešamais parakstu skaits uz 50 000 parakstu –, kas ir nepieciešams nekavējoties un no tā otrreizējās caurlūkošanas ietvaros nedrīkstētu atteikties,» teikts prezidenta paziņojumā.
Kompromiss būs
Opozīcijā esošā ZZS un Saskaņas centrs Valsts prezidenta lēmumu atdot likumprojektu Saeimai vērtē pozitīvi un uzskata, ka savu ir panākuši, jo, izdalot Eiropas pilsoņu iniciatīvu no strīdīgā likumprojekta, nekas vairs netraucēšot diskutēt par pārējiem opozīcijai svarīgajiem jautājumiem. ZZS valdes priekšsēdētājs Uldis Augulis uzskata, ka diskusiju rezultātā kompromiss par referendumu rīkošanas kārtības maiņu ar koalīciju tiks atrasts un frakcija to balsojumā varēs atbalstīt.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja un viena no kvēlākajām strīdīgā likumprojekta aizstāvēm Ilma Čepāne pagaidām gan neņemas prognozēt, vai Valsts prezidenta ieteikums par Eiropas pilsoņu iniciatīvas atdalīšanu tiks ņemts vērā, jo, veidojot likumprojektu, esot ļoti daudz strādāts un pētīts.
Politologi gan uzskata, ka A. Bērziņš radis vienkāršāko problēmas risinājumu – licis savā starpā vienoties koalīcijas un opozīcijas spēkiem, līdz ar to pie varas esošajiem norādot, ka vismaz dažos jautājumos vērā jāņem arī opozīcija, kas nereti tiek pilnībā atstumta.
Rādīt reklāmu
