28. marts, Ceturtdiena
Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
Sākuma lapa » Sabiedrība » Premjers sasauc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi
Premjers sasauc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi
Autors: Apollo.lv / 6. jūlijs 2012, 17:38
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) sasaucis Krīzes vadības padomes (KVP) ārkārtas sēdi, lai izskatītu informāciju par nacionāla mēroga plūdu draudu izraisošu situāciju ar Lubānas ezera dienvidaustrumu dambi un priekšlikumiem par nepieciešamo operatīvo rīcību to novēršanā.


Kā informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, KVP ārkārtas sēde sasaukta pēc Zemkopības ministrijas lūguma. Ministrija sagatavojusi informāciju par situāciju ar Lubānas ezera dienvidaustrumu dambi un priekšlikumiem par nepieciešamo operatīvo rīcību.

Zemkopības ministrija skaidro, ka Lubānas ezera dienvidaustrumu dambis ir kritiskā stāvoklī, arī citas Lubānas zemienes hidrotehnisko būvju kompleksa hidrotehniskās būves nav atbilstoši uzturētas līdzekļu trūkuma dēļ, raksta Apollo.lv.

Tādēļ dienvidaustrumu dambja iespējamās avārijas gadījumā var iestāties ķēdes reakcija, ciest arī citas ar ezeru saistītās būves, iespējami ne tikai lauksaimniecības zemju applūšanas riski, bet rodas papildu draudi arī zemāk esošajām teritorijām Aiviekstes upes un Daugavas krastos, tostarp VAS "Latvenergo" piederošajiem Aiviekstes HES un tālāk Daugavas HES kaskādei.

Ministrija skaidro, ka ezers ne tikai kalpo kā ūdenskrātuve lauksaimniecības zemju mitruma regulēšanā, tam arī ir ietekme uz plūdu riskiem Pļaviņu pilsētā vai ledus sastrēgumiem augšpus Aiviekstes ietekas Daugavā, kuri savukārt ietekmē Jēkabpils pilsētu un Salas novadu.

Dambja pārrāvuma gadījumā var applūst līdz 60 000 hektāru zemes, to starpā piecas apdzīvotas vietas. Neatgriezeniski bojājumi plūdu gadījumā var tikt nodarīti ceļiem, elektrolīnijām, sakaru kabeļiem, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mežiem.

Izvērtējot katastrofu riskus pie sevišķi nelabvēlīgu apstākļu sakritības, Lubānas ezera un hidrotehnisko būvju ietekme uz Daugavas HES kaskādes darbības režīmu ekstremālos apstākļos, piemēram, pie pavasara palu maksimālajām caurtecēm, var būt vērā ņemama, jo pārsniedz 10% no Daugavas baseina kopējā sateces baseina, tādējādi palielinot arī riskus ar Daugavas HES kaskādi saistītās apdzīvotās vietās.

Zemkopības ministrija norāda, ka ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem problēmu var risināt ne ātrāk kā 2014.gadā, tomēr problēma ir pārāk akūta, un tai ir nepieciešams tūlītējs risinājums.

Efektīvākais risinājums, kas paver iespēju novērst avārijas draudus, nesagaidot nacionāla mēroga plūdus Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja pārrāvuma gadījumā, Zemkopības ministrijas ieskatā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā patlaban esošo finanšu instrumentu izmantošana.

Ārkārtas sēde paredzēta 9.jūlijā ap plkst.11.

KVP ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju koordinētu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos, pārvarēšanas un tā radīto seku likvidēšanas pasākumus, atgādina LETA.

KVP funkcijas ir koordinēt valsts un pašvaldību institūciju sadarbību jautājumos, kas saistīti ar valsts apdraudējuma preventīviem, pārvarēšanas un tā radīto seku likvidēšanas pasākumiem, kā arī koordinēt civilmilitāro sadarbību valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: ārkārtas sēde, KVP, Valdis Dombrovskis

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats