Tieslietu ministra Gaida Bērziņa atkāpšanās no amata Saeimas un valdības gaiteņos radījusi apjukumu. Gan kuluāru sarunās, gan arī oficiālos komentāros politiķi neslēpj: argumenti par nevēlēšanos piekāpties ebreju organizācijām ir maz ticami, un demisijas patiesais iemesls saistīts ar daudz smalkākām politiskajām spēlēm.
Vienotības līderis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ceturtdien pieņēma G. Bērziņa demisiju, vienojoties, ka abām partijām jāizrunā sadarbība. Tikšanās varētu notikt pirmdien, 25. jūnijā.
Tikmēr G. Bērziņš un viņa pārstāvētā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK) uzstāj, ka pacietības mēru izsmēlis jautājums par nekustamo īpašumu nodošanu ebreju organizācijām. «Neraugoties uz Gaida Bērziņa iebildēm, premjers tomēr izdarīja rupju spiedienu, lai virzītu šo jautājumu. Nacionālās apvienības nostāja nav antisemītiska, tomēr mēs nevaram atbalstīt vienas etniskās grupas interešu izcelšanu uz citu rēķina,»
Neatkarīgajai klāstīja apvienības līderis Raivis Dzintars. «Būtiski, ka šis nav pirmais gadījums, kad Vienotība ignorē mums būtiskas nostājas, apliecinot dziļas ideoloģiskas domstarpības. Tomēr nacionālais flangs negrasās šūpot valdību, bet gan vēlas atrisināt arvien pieaugošās problēmas koalīcijas iekšienē.»
Tiesa, R. Dzintara argumenti tomēr neizskaidro, kādēļ daudzi apvienības deputāti un arī vadība par G. Bērziņa demisiju uzzināja tikai no masu medijiem, kas politiskajā vidē ir bezprecedenta gadījums. Tāpat nav saprotams, kādēļ pirms izšķirīgā soļa tieslietu ministrs savu neapmierinātību nav darījis zināmu koalīcijas partneriem.
Vienotības līdere, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa notikušo dēvē par bezatbildību, dodot arī mājienu, ka «situācijas scenārija patiesie autori meklējami ārpus apvienības. Nacionālie spēki spēlējas ar valsti, maldinot sabiedrību un minot absurdus iemeslus. Jautājums par nekustamo īpašumu nodošanu ebreju organizācijām tiek apspriests jau vairākus gadus un nekāda radikāla rīcība tuvākajā laikā netika plānota. Ir acīmredzams, ka nacionāļiem ir gluži citi motīvi, taču mums tie nav zināmi».
Saeimas neatkarīgo deputātu grupas vadītājs Klāvs Olšteins izsaka minējumus, ka VL!TB/LNNK varētu vēlēties lielāku ietekmi koalīcijā, jo apvienībai, kurai parlamentā ir 14 mandāti, uzticēta tikai divu ministriju vadība, bet Reformu partijai, kuru parlamentā pārstāv 16 politiķi, – pieci ministru portfeļi. «Nacionāļi šajā koalīcijā jūtas nevienlīdzīgi, un šādam grūstīšanās procesam agri vai vēlu bija jāsākas,» atzina K. Olšteins. Paši VL!TB/LNNK šo versiju pagaidām nekomentē, vien atzīst, ka par jaunām personālijām tieslietu ministra amatam un jauniem portfeļiem pāragri runāt. Tiesa, kuluāros lēš, ka Nacionālā apvienība jau sen vēlas uzņemties ekonomikas nozares vadīšanu un šī mērķa vārdā gatava pat šūpot valdību. Vēl jo spēcīgākas aizdomas par dubulto spēli raisa tas, ka G. Bērziņš no amata atkāpies ļoti jūtīgā brīdī, t.i., īsi pirms ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizītes Latvijā, ko daudzi netieši saista ar ebreju jautājuma risināšanu. Politiskajās aizkulisēs arī izskan minējumi, ka tieši, lai destabilizētu situāciju, radot augsni amatu pārdalei, nesen vairākos skandālos tika ierauta arī VL!TB/LNNK izvirzītā kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende. Tieši viņa uz laiku pildīs tieslietu ministra pienākumus.
Oficiālā polemikā koalīcijas partneri pagaidām apliecina uzticību. Reformu partijas līderis Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka, neraugoties uz ministra aiziešanu, alianse ir stabila un darbspējīga, savukārt Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis apliecināja gatavību neskaidrības izrunāt pie apaļā galda.
Tikmēr kuluāros rit diskusija par to, vai notiekošās kolīzijas savā labā neizmantos opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība. Augusts Brigmanis Neatkarīgajai neslēpa, ka arī zaļzemnieki ir kategoriski pret īpašumu nodošanu ebreju organizācijām: «Šī situācija pilnībā ir Valda Dombrovska atbildība. Tā vietā, lai atzītu, ka krīze valstī turpinās un naudas liekiem tēriņiem nav, tiek pasludināta ekonomikas atlabšana, kurai seko ebreju kopienas pieteikums par īpašumu atgūšanu. Taču mums ir skaidri jāpasaka, ka šobrīd valsts makā šādiem mērķiem naudas nav.
Rādīt reklāmu
