Rādīt vai nerādīt pašnāvību televīzijā un internetā? Šis jautājums izraisījis diskusijas gan mediju profesionāļos, gan sabiedrībā. Vakar Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) informēja, ka Latvijas Televīzijas (LTV) un TV3 sižetos par pašnāvnieku, kurš nolēca no Vanšu tilta, saskatījusi profesionālās ētikas pārkāpumu pazīmes.
Jaunietis, kurš aizvadītajā nedēļā uzkāpa Vanšu tiltā un metās lejā, esot bijis jauks, mierīgs, draudzīgs, pieklājīgs, lai arī dažbrīd nomākts. Viņš rakstījis izdevumam Katoļu Baznīcas Vēstnesis, informē ziņu aģentūra LETA. Lielākoties puisis dzīvojis un mācījies Lielbritānijā, uz Latviju braucis pēc medikamentiem. Šogad viņš esot ārstējies kādā no Rīgas medicīnas iestādēm. Puiša paziņas, skolotāji un līdzcilvēki atzīst, ka viņi neesot varējuši iedomāties ne to, ka viņu nomāktu problēmas, ne to, ka viņš izvēlēsies šādu izeju.
Tie, kas notikumu attīstību vēroja, atrodoties uz tilta vai tā tuvumā, protams, nevarēja neredzēt, kā cilvēks izdara pašnāvību. Šo ainu parādīja arī televīzijās un tā bija pieejama internetā. Vēlāk gan LTV izņēma video.
NEPLP vakardienas sēdē nolēma aicināt LTV Programmu padomi izvērtēt šo pašnāvības atainošanu raidījuma Panorāma sižetā atbilstoši vispārpieņemtajiem žurnālistu profesionālās ētikas principiem pašnāvību atspoguļošanā un LTV Rīcības kodeksam, kā arī aicināja izvērtēt pašnāvības atspoguļošanu LTV un TV3 7. jūnija ziņu sižetos Latvijas Žurnālistu asociācijai (LŽA) un Latvijas Žurnālistu savienībai (LŽS) un sniegt atzinumu. Abu televīziju pārstāvji ir norādījuši, ka pirms sižeta rādīšanas skatītāji ir brīdināti.
LŽS priekšsēdētājs Juris Paiders sacīja, ka pagaidām NEPLP aicinājums nav saņemts, tāpēc nav arī valdes lēmuma. Viņš vakar izteica personīgo viedokli: «Pirmkārt, jāizvērtē, vai attēlojums ir patiess. Tas ir primārais, jo žurnālista pienākums ir rādīt patiesību. Otrkārt, jānoskaidro, vai tika izdarīts viss, lai tie, kuri nevēlējās redzēt šo patiesību, varēja izvairīties no skatīšanās. Rādot šādus kadrus, sevi cienoša televīzija brīdina par to nevis formāli, bet ieturot pauzi, lai var izslēgt televizoru vai atstāt telpu. Tas ir noteikti jāievēro! Manuprāt, šis tomēr nebija šokējošākais tajā nedēļā. Kadri no Sīrijas bija daudz baisāki.»
LŽA pārstāvis Pauls Raudseps LETA sacījis, ka pārāk detalizētas ziņas par pašnāvības gadījumiem var rosināt citas garīgi nestabilas personas rīkoties līdzīgi. Arī psiholoģe Dace Beināre ir ilgstoši strādājusi ar krīzes situācijās nonākušiem cilvēkiem un saka – profesionāļu vidē pastāv viedoklis, ka nevajadzētu rādīt un detalizēti aprakstīt pašnāvības. Ja cilvēkam ir tendence uz suicīdu, tādējādi tiek parādīts ceļš, kā to var izdarīt. Taču viņa aicina diskutēt par plašāku problēmu – kā valstī sniedz palīdzību cilvēkiem ar garīga rakstura problēmām. Pēc psiholoģes teiktā, gandrīz nekā, izņemot zāļošanu. «Kas ir garīga rakstura problēmas? Visi varam būt ar tādām kādā dzīves brīdī. Tāpēc tas cilvēkam nav nekāds zīmogs,» brīdina D. Beināre.
Rādīt reklāmu
