Smalkais «Ulysse Nardin» rokas pulkstenis Rīgas domes priekšsēdētājam
Nilam Ušakovam (SC) ir jau divus gadus, taču pēdējo gadu amatpersonu
ienākumu deklarācijās tas nav norādīts. Ušakovs TV3 raidījumam «Nekā
personīga» skaidro, ka pulksteni nav deklarējis, jo to iegādājies par
aptuveni 2000 latu, kas nepārsniedz deklarējamo 20 minimālo algu
slieksni jeb aptuveni 4000 latu.
Eleganto Rīgas mēra pulksteni «Nekā personīga» skatītāji labi ievēroja februāra raidījumā, kad Saskaņas centra līderis Ušakovs diskutēja ar «Visu Latvijai» pārstāvi Raivi Dzintaru. Katalogā tāda luksus pulksteņa cena ir lielāka par 8 tūkstošiem latu, raksta
Apollo.lv.
Ušakovs stāsta, ka viņam piederošais modelis internetā maksājot ap 6000 dolāru, bet savu laikrādi viņš iegādājies veikalā Vecrīgā. «Nekā personīga» secina, ka Rīgas mēram izdevies neticami veiksmīgs pirkums, jo vienīgajā «Ulysse Nardin» oficiālajā tidzniecības vietā Rīgā stāstīja, ka pirms diviem gadiem konkrētais pulkstenis maksājis 3600 latu. Tātad Ušakovam izdevies nokaulēt 1600 latu. Savukārt 2010.gada pulksteņu katalogā tā cena bija 8125 šveices franki, jeb aptuveni 4745 latu.
Kā norāda raidījums, cena šiem pulksteņiem gadu laikā pieaug par 10-15%, tāpēc šobrīd veikala cena tam ir 4430 latu.
Pasaulē smalkos «Ulysse Nardin» pulksteņus iecienījuši sportiski un politiķi. Arī kaimiņvalsts exprezidents Dmitrijs Medvejdevs, kura pulksteņa vērtība ir vairāki desmiti tūkstoši.
Dārgi pulksteņi patīk arī pašmāju politiķiem. Pirms pāris gadiem VID veica pārbaudi par Aināra Šlesera nedeklarēto 18 karātu zelta «Breguet» firmas pulksteni. Tāds maksā aptuveni 30 tūkstošu latu, taču lieta beidzās bez rezultāta. Uz Ventspils mēra Aivara Lemberga rokas manīts «Patek Philippe» hronogrāfs ar mūžīgo kalendāru, kura cena lēsta ap 100 tūkstošiem, bet deklarācijā tas nebija iekļauts. Neviena no minēto pulksteņu patieso vērtību nav pārbaudījis nedz KNAB, nedz VID. Abas iestādes joprojām nav spējušas vienoties, kurai jāpārbauda amatpersonu deklarācijās iekļauto ziņu patiesums.
Latvijas likumdošana paredz, ka bez lielajiem īpašumiem amatpersonām deklarācijās jāiekļauj sīkāki pirkumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 20 minimālās algas, tas ir 4000 latu. Līdz ar to deklarācijās būtu jāparādās pulksteņiem, dārgiem telefoniem un kažokiem, taču pārskatot ienākumu deklarācijas, jāsecina: amatpersonas tādus neiegādājas vai arī vienkārši nedeklarē.
Rādīt reklāmu
