Iedzīvotāju aktivitāte Rīgā un vēl dažās lielākajās pilsētās, noformējot elektroniskās identifikācijas (eID) kartes, pārsteigusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) darbiniekus. Citviet Latvijā jauno karšu jeb personas apliecību tīkotāju skaits nav bijis tik liels, lai veidotos garas rindas.
Pirmajā eID karšu izsniegšanas dienā, 2. aprīlī, šo dokumentu visā Latvijā noformēja 850 cilvēki, bet līdz 13. aprīlim viņu skaits bija jau 5800. «Liels pieplūdums. Protams, bijām gatavojušies, ka sākumā interese būs, tomēr – ne tik ļoti liela,» atzīst PMLP sabiedrisko attiecību speciālists Andrejs Rjabcevs. Savukārt šajās dienās cilvēki dodas saņemt jau izgatavotās kartes un dažviet PMLP nodaļās atkal veidojas rindas, raksta
NRA.lv.
Rīgā PMLP nodaļās visvairāk klientu ir pirmdienās, mazāk – nedēļas vidū. Daugavpils nodaļas vadītāja Irēna SurgofteKokina stāsta, ka līdz trešdienai dokumentus eID karšu noformēšanai bija iesnieguši 234 cilvēki, kartes jau saņēmuši – 57. «Pirmajās dienās bija ļoti liela aktivitāte, tagad normalizējas. Pieņemam arī pēc pieraksta, jo mums ir liela nodaļa,» viņa saka. Daugavpilī jaunos personas dokumentus lielākoties noformējot jauni cilvēki, līdz 40 gadu vecumam. Savukārt Valkas nodaļas vadītāja Birute Pelēce zināja teikt, ka visvairāk eID kartes bijušas nepieciešamas uzņēmējiem un zemniekiem, kam ir darīšanas ar bankām, jo šis dokuments ļauj darboties attālināti – uz banku nemaz nedodoties, bet strādājot pie datora. Valkas teritoriālajā nodaļā rindu neesot, kaut gan cilvēki «plūstoši nākt visu laiku». Līdz 18. aprīlim ir izsniegtas apmēram 40 eID kartes.
Ceturtdien PMLP Rīgas 2. nodaļā Alunāna ielā 1 uzreiz pēc darba laika sākuma abās pasu zālēs bija daudz apmeklētāju. Sēdvietas aizņemtas, pāris krēsli pat izlikti kāpņu telpā. Kāds tētis ar meitiņu izlēma uzgaidīt, piesēžot uz pakāpieniem, jo otrā stāva zālē brīvu krēslu vienubrīd vairs nebija. Kāda no darbiniecēm pukojās – rindas rodas tāpēc, ka cilvēkus drīzāk vada untums pēc iespējas ātrāk iegūt jauno un neierasto dokumentu, nevis akūta vajadzība. Brīžiem pārslodze ietekmēja arī internetu, jo pārstāja darboties elektronisko maksājumu karšu terminālis, kavējot cilvēku pieņemšanu. Ja vien dokuments nav vajadzīgs steidzami, ērtāk ir iepriekš pierakstīties.
Personas apliecības noformēšana ilgst apmēram 15 minūtes. Darbiniece datorā ievada pases datus, nofotografē, liek skenēt abu roku rādītājpirkstus, tad vēlreiz precizē informāciju. Darbojoties viņa pagūst izstāstīt būtiskāko informāciju, piemēram, par kartē iekļauto sertifikātu aktivizēšanu un valsts nodevas apmaksas veidiem, un atbild uz jautājumiem. Ja būs piemirsies samaksāt valsts nodevu, to iespējams izdarīt arī nodaļā (ar bankas karti). Klients var bildēties pāris reižu, līdz jūtas apmierināts ar eID kartē redzamo fotoattēlu.
Cilvēki, kuri neizmantos elektronisko parakstu vai uzskata, ka viņiem nebūs nepieciešami elektroniskajā vidē pieejamie pakalpojumi, eID karti var izmantot tikai kā personas dokumentu un neaktivizēt kartē iekļautos sertifikātus, 120 laika zīmogus, ko izmanto, elektroniski parakstot dokumentus. Ja tomēr pārdomāsiet, autorizāciju (vienkāršāk sakot, kartes atsevišķu iespēju pieslēgšanu, aktivizēšanu) var veikt jebkurā laikā kartes derīguma termiņa periodā.
Lai informētu par jaunās personas apliecības lietošanu, PMLP rīkoja semināru dažādu uzņēmumu un iestāžu darbiniekiem, kuriem ikdienā nepieciešams pārliecināties par klientu identitāti, pārbaudot dokumentus.
Banku un tamlīdzīgu iestāžu darbinieki tika informēti par jaunajā dokumentā iestrādātajiem aizsardzības un pretviltošanas līdzekļiem un citām būtiskām lietām, kas jāņem vērā, veicot dokumentu pārbaudi un pārliecinoties par personas identitāti, informē PMLP.
Rādīt reklāmu
