Valsts 2013. gada budžeta uzmetuma pirmā apspriešana beidzās ar labo ziņu ierēdņiem – valdībai pietiekot līdzekļu viņu skaita palielināšanai.
Neatkarīgā jautāja Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, vai valsts iedzīvotāju kopskaita straujais sarukums neliks vismaz reizi gadā un vismaz simboliski samazināt ierēdņu (visvisādos veidos nosauktu valsts pārvaldes darbinieku) skaitu. V. Dombrovska atbilde skanēja tā, ka «štata vietu skaita palielināšana netiks uzskatīta par prioritāti» un «tiks vērtēta ļoti kritiski». Citiem vārdiem sakot, ierēdņu skaita samazināšana netiek un netiks vērtēta vispār un tātad nav iespējama tagadējās koalīcijas pastāvēšanas laikā.
V. Dombrovska solījums vienlaikus bija brīdinājums, ka ne jebkurš esošais ierēdnis vai politiķis drīkstēs izdomāt jaunas darba vietas saviem bērniem u.c. radiem, draugiem un biznesa partneriem. To drīkstēšot tikai pēc valdošās koalīcijas dalībnieku savstarpējas vienošanās. Vakar tika pārbaudīts, ka šādas vienošanās ir viegli panākamas uz partiju u.c. grupējumu savstarpējas neuzbrukšanas pamata. Valdība bez kādām iebildēm un grozījumiem vienojās par to, ka nākamajā gadā visas esošās ministrijas un iestādes drīkstēs apsaimniekot ne mazāku naudas daudzumu kā šogad. Tas gan neesot noticis automātiski, bet pēc ministru apspriešanās, kurā, kā formulēja pats V. Dombrovskis, «tika atrasti visi vajadzīgie kompromisi». Valdība ir izlēmusi neturpināt retoriku par valsts iestāžu un funkciju skaita samazināšanu. Ir izdarīta skaidra izvēle nodrošināt sociālo mieru, paplašinot valdības algotņu skaitu.
Jautājumam par ierēdņu algām V. Dombrovskis nepievērsās, bet visu triju viņa vadīto valdību prakse neliek šaubīties, ka turpmāk algas tiks celtas tāpat kā iepriekš.
Pārvaldes aparāta uzturēšanas izdevumu maksimālais pieaugums tiek rēķināts ap 230 miljoniem latu, bet ar atrunu, ka tā apjoms un sadalījums kļūs skaidrāks šā gada jūlijā. Tajā brīdī jau būtu jābūt drošām tendencēm šā gada iekšzemes kopprodukta izmaiņās. Protams, tiek gaidīts IKP pieauguma paātrinājums, kas vismaz inerces dēļ neapstātos arī nākamā gada 1. janvārī. Vienkāršāks un skaidrāks rādītājs ir valsts ieņēmumu pieaugums, kura nodrošināšanā inflācija dod lielāku ieguldījumu nekā IKP pieaugums. Ierēdņi prasa no valdības algu latos, nevis procentos no IKP.
Valdības izdevumu pieaugums neatceļ V. Dombrovska valdību brīnumvārdu konsolidācija. Tās apjoms būšot 70 miljoni latu. Proti, par šādu summu nodokļu, nodevu, tarifu, soda naudu u.tml. ieņēmumu pieaugums pārsniegšot valdības izdevumu pieaugumu. Par IKP pieauguma un inflācijas ietekmi uz valsts ieņēmumiem jau tika teikts. Tomēr ne uzreiz iespējams noticēt, ka visi šie faktori ļaus valdībai nākamgad izspiest no aizvien sarūkošā iedzīvotāju skaita papildu 230 + 70 = 300 miljonus latu. Taču ministri vakar bija sevi par to pārliecinājuši un pameta valdības sēdi uzkrītoši smaidīgi, kas nenotiek pārāk bieži.
Rādīt reklāmu
