Liepājas arodbiedrību centra skarbais paziņojums par labklājības ministres Ilzes Viņķeles demisijas pieprasīšanu tiek pamatots ar neieklausīšanos vairāku tūkstošu iedzīvotāju viedoklī. «Liepājā vien mēs savācām vairāk nekā divus tūkstošus cilvēku parakstu pret straujāku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, bet neviens no valdības uz to nereaģē,» Neatkarīgajai sacīja Liepājas arodbiedrību centra priekšsēdētājs Toms Meiers.
Šodien Liepājas arodbiedrībai būs iespēja klātienē uzklausīt labklājības ministri un, iespējams, mainīt savu viedokli. Līdz šim gan sarunas nav ritējušas viegli – šonedēļ Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) padome tikās ar ministri un palika pie sava viedokļa – pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014. gada.
Grozījumi pensiju likumā paredz, ka šī reforma uzsākama no 2014. gada, kad pensionēšanās vecums tiks paaugstināts par trim mēnešiem. Liepājas arodbiedrības vadītājs uzsver: neapmierinātību rada tas, ka arodbiedrības iebilst pret strauju reformu veikšanu pensiju jomā, bet tās netiek uzklausītas. «Bija vienošanās sākt reformu no 2016. gada, taču, nekonsultējoties ar sociālajiem partneriem, nolemts to darīt agrāk,» stāsta T. Meiers, «tam nav ne pārliecinošu argumentu, ne sabiedrības atbalsta.»
Ministres demisijas pieprasījums ir reāls solis, no kura arodbiedrības negrasās atkāpties, taču pagaidām tās vēl sagaida pretimnākšanu no valdības. «Mēs vēlamies, lai tiktu mainīts valdības lēmums par pensionēšanās vecuma strauju paaugstināšanu. Kā tā var būt, ka gandrīz 10 000 cilvēku vēstulēs pauda savu viedokli, bet neviens nereaģē?» vaicā T. Meiers. Piektā daļa šo vēstuļu parakstītas Liepājā. Arodbiedrība šodien (30. martā) Liepājā rīko tikšanos ar Saeimas deputātiem, kur plānots uzklausīt visus viedokļus. Uz Liepāju dosies arī Ilze Viņķele, kas, kā apgalvo viņas padomniece Sabīne Puķe, ir pašas ministres iniciatīva. «Esmu uzzinājusi Liepājas arodbiedrību centra viedokli, ka viņus neapmierina pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014. gada,» norāda ministre, «pensionēšanās vecuma paaugstināšana nav mana vai valdības kaprīze – visskaidrāk šāda lēmuma nepieciešamību ilustrē demogrāfiskie fakti, kurus diemžēl daļai sabiedrības ir tendence ignorēt.»
Arodbiedrību pārstāvis T. Meiers gan uzsver, ka kopumā arodbiedrības saprot valdības centienus un nepieciešamību veikt pensiju reformu, tomēr neesot pieņemami, ka par galveno argumentu tiek lietots jēdziens «sociālā budžeta glābšana». «Pensionēšanās vecuma celšana ir ļoti nopietns solis, ko nevar spert bez diskusijām. Otrkārt, arī sabiedrība ir maldināta, pirms tam liekot domāt, ka pensionēšanās vecumu varētu celt no 2016. gada,» saka T. Meiers.
LBAS savukārt norāda, ka to neapmierina valdības atbildes uz vairākiem jautājumiem par pensiju reformu, – kādi būs atbalsta mehānismi pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kā mazinās ēnu ekonomiku, kas, pēc arodbiedrību aprēķiniem, nodara lielāku postu sociālajam budžetam nekā pensionāri. Arodbiedrības uzsver: sociālais budžets ir tikai 9,74% no IKP, kas ir vismaz divas reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā un ko nosaka nepiedodami zemās darba samaksas politika Latvijā.
Rādīt reklāmu
