Virzību parlamentā sākuši Vēlētāju reģistra likuma grozījumi, kas radīja bažas, ka Saeimas vēlēšanās cilvēki būs piesaistīti deklarētajām dzīvesvietām.
Šīs bažas lēnām tiek kliedētas, bet sabiedrības pārstāvji norāda, ka likuma grozījumu veidotāji vismaz pagaidām aizmirsuši aizvien pieaugošo studentu skaitu, kuriem mācību laikā ir pagaidu dzīvesvieta.
Nepilnības likumprojektā saskata biedrība Sociālā labklājība, kas savus ierosinājumus nosūtījusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Biedrības pārstāvis Andrejs Davguško
Neatkarīgajai norāda, ka vismaz šobrīd likuma gatavotāji nav ņēmuši vērā Dzīvesvietas deklarēšanas likumā paredzētās tiesības deklarēt pagaidu adresi, saglabājot arī pastāvīgās dzīvesvietas pierakstu. A. Davguško uzskata, ka cilvēkiem, piemēram, studentiem, vajadzētu ļaut vēlēt arī pagaidu dzīvesvietas vēlēšanu apgabalā. «Likums ir nepilnīgs, taču, ja uzlabotu dažas lietas, viss būtu kārtība,» saka A. Davguško.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā sākts darbs pie grozījumiem Vēlēšanu reģistra likumā, kas attieksies uz likumiem par Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Iecerēts, ka līdz ar to ieviešanu cilvēks savu balsi gan Saeimas, gan pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās varēs atdot tikai par tiem deputātiem, kuri būs reģistrēti viņa vēlēšanu apgabalā.
Iecere arī paredz mainīt pierasto kārtību, ka vēlētāja dalība balsošanā tiek atzīmēta ar spiedogu cilvēka pasē un šā fakta atzīmēšanu Vēlētāju reģistrā. Likumprojekta iniciators Valdis Liepiņš (Zatlera Reformu partija) uzskata, ka, spiedoga izmantošana vēlētāja atzīmēšanai ir primitīva un to var salīdzināt ar balsotāja pirksta iekrāsošanu, kā tas ir, piemēram, Afganistānā. Viņš arī atgādina, ka uz pasēm pielīdzināmajām elektroniskajām personas identifikācijas kartēm, kas būs no plastikāta, spiedogu uzspiest nevarēs, tāpēc jāizstrādā modernāka vēlētāju reģistrēšanas kārtība, kas atbilstu mūsdienu prasībām.
Sākotnēji šī ideja izraisīja neapmierinātību, jo, ne līdz galam izskaidrojot tās būtību, radās priekšstats, ka vēlētāju piesaistīšana vēlēšanu apgabaliem liegs viņiem iespēju vēlēšanu dienā brīvi pārvietoties pa valsti. Tas savukārt radīja bažas, ka līdz ar V. Liepiņa idejas realizēšanu būtiski saruktu balsotāju aktivitāte.
V. Liepiņš skaidro, ka šāda kārtība nav viņa mērķis un vēlētāju brīvība vēlēšanu dienā pārvietoties pa valsti netiks ierobežota, jo līdz ar vēlētāju reģistra elektronizēšanu, uz vēlēšanām ejot ar elektronisko identifikācijas karti, savu balsi par deklarētajā dzīvesvietā reģistrēto, piemēram, Saeimas, deputāta kandidātu varēs atdot ikvienā vēlēšanu iecirknī – vai tas būtu Latvijā, vai ārzemēs.
Deputāts ir pārliecināts, ka pašreizējā kārtība ir gan negodīga pret vēlētājiem un politiķiem, gan rada bažas par vēlēšanu rezultātu patiesumu. Viņš norāda, ka Satversme nosaka – ievēlējamais deputātu skaits katrā vēlēšanu apgabalā ir proporcionāls tā vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.
Rādīt reklāmu
