24. februāris, Sestdiena
Vārda dienas: Diāna, Dina, Dins
Sākuma lapa » Sabiedrība » Latgale netic solījumiem palīdzēt
Latgale netic solījumiem palīdzēt
Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv / 7. marts 2012, 17:11
«Dombrovskim vairs neticam. Valdība var veidot kādas darba grupas vien grib, taču, kamēr Latvijā būs tik augsti nodokļi, tikmēr nekas nemainīsies, jo kaimiņos tāpat viss ir lētāks,» pierobežas iedzīvotāju izmisumu par iztikas līdzekļu trūkumu raksturo Latgales reģiona aktīvists Andris Krievs, kurš šonedēļ nosūtījis sašutuma pilnu vēstuli arī Saeimas spīkerei Solvitai Āboltiņai.


Divvalodības referendumā Latgales reģions pārliecinoši atbalstīja otras valsts valodas ieviešanu, tādējādi protestējot gan pret trūcīgajiem dzīves apstākļiem, gan pret jauno robežas šķērsošanas kārtību, kas jūtami iedragāja vienu no galvenajiem vietējo iedzīvotāju iztikas avotiem – legālās kontrabandas rūpalu. Pēkšņā atskārsme par bēdīgo situāciju, kādā atrodas Latgales reģions, gan valdībai, gan Valsts prezidentam likusi nākt klajā ar solījumiem atjaunot novadā rūpniecību un sekmēt jaunu darba vietu veidošanos. Pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska rīkojuma izveidota arī īpaša darba grupa, kurai būs jāsagatavo konkrēti attīstības plāni katram no Latgales novadiem.

A. Krievs, pats būdams Rēzeknes iedzīvotājs un aktīvi iesaistoties Latgales iedzīvotāju rīkotajās protesta akcijās, valstsvīru solījumiem vairs neticot. «Tā būs tukša runāšana. Vai tiešām ministri domā, ka reālais bezdarbs Latgalē ir oficiāli minētie 20%? Diendienā darba pienākumos apbraukāju daudzus Latgales pagastus un zinu, ka bez darba kā minimums ir 50% iedzīvotāju. Latgale dzīvo no tās naudas, ko atsūta ārzemēs strādājošie, un no līdzekļiem, ko izdevies ietaupīt, pērkot lētākas preces Krievijā. Kā lai palaižam bērnus skolā? Kā lai aizbraucam pie ārsta, ja degviela benzīna uzpildes stacijās jau maksā latu?» pārdomās bija atklāts Latgales reģiona aktīvists.

A. Krievs arī nav kautrējies paust sašutumu par Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas izteikumiem medijos. Latgales iedzīvotāju vārdā viņš nosūtījis parlamenta spīkerei atklāto vēstuli, kurā norāda: «Esam dziļā šokā un neizpratnē par to, ka valsts otrā amatpersona 8. februāra telekanāla PROTV100 intervijā var atļauties publiski savas valsts iedzīvotāju daļu salīdzināt ar marodieriem. Norādām, ka ar saviem publiskajiem izteikumiem jūs esat aizskārusi Latvijas reģionu – Latgales un Vidzemes – iedzīvotāju daļu, kuri meklē iespējas dzīvot un ķepuroties Latvijā, kā paši prot, kuriem pašlaik ir ļoti ierobežotas iespējas un alternatīvas citā veidā sabalansēt ģimeņu budžetus, kuriem valdības un parlamenta ilgstošās destruktīvās ekonomiskās politikas rezultātā tomēr jānomaksā augstie elektroenerģijas, siltumenerģijas un komunālie rēķini, jāsagādā iztika savām ģimenēm. Uzskatām, ka jūs neesat sava augstā amata cienīga. Jebkurā gadījumā pieprasām publisku atvainošanos.»

Sarunā ar Neatkarīgo A. Krievs norāda, ka salīdzinājums ar marodieriem esot aizvainojis daudzus Latgales reģiona iedzīvotājus. «Valsts mūs apriori uzskata par krāpniekiem, spekulantiem un kontrabandistiem. Taču mēs lūdzam tikai vienu: ļaujiet mums braukt uz Krieviju, lai, iegādājoties lētāku degvielu savām vajadzībām, varam izbraukt vairāk. Iespējams, rīdziniekiem tas nebūtu svarīgi, bet mums tas ir vienīgais izdzīvošanas avots,» Latgales iedzīvotāju vārdā pauž A. Krievs.

Februāra sākumā Latgales iedzīvotāji jau bija pulcējušies pie Saeimas, protestējot pret grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli. Jaunā kārtība daudz stingrāk regulē iespēju pierobežas iedzīvotājiem iebraukt no Krievijas un Baltkrievijas, ievedot arī akcīzes preces, piemēram, cigaretes, stipro alkoholu un benzīnu, kas kaimiņos ir gandrīz uz pusi lētāks.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Andris Krievs, Latgale, Solvita Āboltiņa

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats