"Pirmkārt, tiesa aizliegumu atcels - tas jau tagad ir skaidrs. Otrkārt, ja kaut ko aizliedz, uzreiz par to saceļas ažiotāža, un policijai kļūst grūtāk strādāt. Treškārt, policijai ir jāsagatavojas notikumiem, un šis aizliegums tikai nozīmē, ka tam atliks mazāk laika, jo ilgāk nebūs skaidrs, kuri pasākumi tad notiks," viņš skaidroja.

Rekšņa arī teica, ka dome apzinās - tiesa aizliegumus atcels. Viņaprāt, pašvaldība tikai cenšas "atkratīties" no atbildības, raksta BNS.

"Ja nu kaut kas tiešām notiks, varēs teikt - ne jau mēs vainīgi, bet tiesa. Bet no drošības viedokļa aizliegums tikai sarežģī situāciju," norādīja eksperts.

Atceļ visus pasākumus

Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve otrdien pieņēma lēmumu neatļaut nevienu no septiņiem leģionāru atceres dienā, 16.martā, pieteiktajiem pasākumiem, ziņo BNS.

Kalve paskaidroja, ka šo lēmumu pieņēmis, lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma.

Kalve, izskatot pieteiktos pasākumus, uzklausījis pieteicējus, konsultējies ar tiesībsargājošo struktūru pārstāvjiem un lēmumu pieņēmis, balstoties uz Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz iespējamiem būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.

Izpilddirektora pārstāvis Uģis Vidauskis pastāstīja, ka lēmums pieņemts, ņemot vērā policijas secinājumus par aktuālo drošības situāciju un iespējamām provokācijām.

Viņš arī norādīja, ka pasākumu pieteicēji var vērsties tiesā, lai pārsūdzētu pašvaldības lēmumu, raksta IR.LV.

Savukārt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins komentāros bija ļoti lakonisks, sakot, ka Valsts policija sabiedrisko kārtību 16.martā nodrošinās neatkarīgi no tā, kādi pasākumi šajā dienā notiks.

Rīgas domē bija pieteikti septiņi pasākumi, kuru norise paredzēta 16.martā. Tos bija pieteikuši gan "Daugavas vanagi", gan "Apvienība pret nacismu", biedrība "Autonomā darbība", "Gustava Celmiņa centrs" un aktīvists Uldis Freimanis.

"Daugavas Vanagi Latvijā" jau 2009.gadā vairākiem gadiem uz priekšu bija pieteikuši gājienu no plkst.11 līdz 14, plānojot, ka tajā piedalīsies apmēram 300 cilvēku, kuri gājienā dotos no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim, pie tā paredzot arī noturēt nelielu sapulci, informēja Vidauskis.

Gājienu no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim laikā no plkst.10 līdz 12 bija pieteicis arī pērkoņkrustietis Igors Šiškins, kurš atbalsta leģionāru gājienu. Pērkoņkrustiešu gājienā bija pieteikti aptuveni 50 dalībnieku.

Aktivitātes 16.martā plānoja izvērst arī aktīvists Uldis Freimanis, kurš ar piketu pie "Laimas" pulksteņa plānojis pieminēt "Baigā gada staļinisko upuru piemiņu". Šis pasākums bija ieplānots vienlaikus ar "Daugavas vanagu" gājienu ‒ no plkst.11 līdz 14. Freimaņa pieteiktajā pasākumā bija pieteikti desmit cilvēku.

Biedrība "Apvienība pret nacismu" 16.martā bija plānojusi divus pasākumus ‒ ziedu nolikšanu no plkst.8.45 līdz 9.15, plānojot 20 cilvēku dalību, bet vēlāk ‒ no plkst.10 līdz 13 ‒ aptuveni 100 cilvēku sapulci Brīvības pieminekļa laukumā pie Bastejkalna.

Savukārt biedrība "Autonoma darbība" bija iesniegusi pieteikumu organizēt "antifašistisku gājienu" no Strēlnieku laukuma līdz Brīvības piemineklim, kurā piedalītos apmēram 200 cilvēku.

Tagad pasākumu organizētājiem ir tiesības vērsties tiesā, kurai savs spriedums jāpieņem līdz 16.martam. Iepriekšējo gadu prakse rāda, ka tiesas lēmumi 16.marta pasākumu rīkotājiem gan antifašistiem, gan nacionālo pusi pārstāvošajām organizācijām ir labvēlīgi.

Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks atzinis, ka šogad 16.martā ir augstāks risks sabiedriskajai kārtībai un drošībai nekā citus gadus, jo nekad nav bijis tik daudz pieteiktu pasākumu. Arī nesen notikušā krievu valodas referenduma iespaidā riski šogad ir augstāki.

DP rīcībā ir informācija, ka 16.martā varētu ierasties 30 līdz 40 personu no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Krievijas un Vācijas. Drošības policija strādās pie tā sauktā melnā saraksta, atbilstoši kuram ārzemniekiem varētu liegt iebraukt Latvijā.

Saistītie raksti