Krustceles jau nekur nav pazudušas, mēs uz tām dzīvojam, norāda dzejniece Māra Zālīte, paužot cerību, ka šis referendums būs psiholoģisks lūzums latviešu un arī visu citu lojālo pilsoņu, tajā skaitā – krievu apziņā.
Kā Zālīte atzina intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze», diskusijas, kuras izraisījusi šī iniciatīva, sniedz cerību, ka rītā pēc referenduma mēs varētu pamosties spēcīgāki, raksta
Apollo.lv.
«Tas gan, protams, atkarīgs no rezultātiem, tomēr nopietnajai sarunai, kas starp latviešiem un tā sauktajiem krievvalodīgajiem beidzot sākusies, vajadzētu nest kādas pozitīvas pārmaiņas cilvēku prātos. Skaidrs ir viens – latvieši nekad nepieļaus otras valsts valodas pastāvēšanu – tas mūsu valsti sašķeltu galīgi, un pašai valstij vairs nebūtu perspektīvas,» saka Zālīte.
Viņa norāda: «Mēs neesam pašnāvnieki. Divvalodība būtu ilgtermiņā nāvējoša latviešu valodas, kultūras un pašas latviešu tautas pastāvēšanai. Tas būtu arī ceļš uz konfrontāciju.»
Jautāta, kāda ir viņas attieksme pret aicinājumu uz morālu izlīgumu kā sabiedrības brieduma zīmi, Zālīte atzina, ka izlīgums būtu vajadzīgs, taču, lai izlīgtu, divām pusēm ir jāvienojas par kopīgām vērtībām, nepieciešams saskaņot šo vērtību izpratni un novērst neizpratni.
«Vai tas iespējams deklaratīvi vai tomēr tas ir kāda ilgstošāka procesa – pārrunu, diskusiju, izglītošanās – rezultāts? Katrā ziņā – lai izlīgums notiktu, vēl vajadzīgi daudzi priekšnoteikumi,» saka Zālīte.
Viņa norāda, ka šobrīd ir tā - viņas seja pavērsta pret Rietumiem, bet potenciālā dialoga partnera seja - uz Austrumiem, jo ar fizisko ķermeni viņš dzīvo Latvijā, taču sirds viņam ir Krievijā.
«To nevar nokārtot ar vienu deklaratīvu dokumentu. Tādēļ es šādu aicinājumu apsveicu kā pirmo soli, bet man tomēr nav pieņemama doma: «beigsim rakņāties vēsturē». Es to nevaru pieņemt, jo šāda rīcība nozīmētu uzvilkt uz acīm mankurtisma maisu. Tieši vēstures izvērtējumā šeit ir lielākā plaisa, jo ir daži mezgla punkti, kurus krievi nepieņem, bet latvieši uz tiem konceptuāli balstās. Izlīgums nebūs iespējams, kamēr pastāvēs dažādas izpratnes par pamatjautājumiem,» uzskata dzejniece.
Rādīt reklāmu
