Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu saistībā ar gaidāmo referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai satrauc kāds fakts.
Intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» Vešņakovs paudis uzskatu - ja Latvijā ievērotu un izpildītu visas rekomendācijas, ko cilvēktiesību sfērā sniedz Eiropas struktūras, situācija nebūtu nonākusi līdz referendumam, raksta
Apollo.lv.
«Par otru valsts valodu parakstījušies ļoti daudzi pilsoņi, tā nav šaura loka iniciatīva. Lūk, viedoklis, ko pauž šeit dzīvojošie cilvēki, pilsoņi. Bet satraucošs ir kas cits. Mani jau iztaujājuši par šo lietu ne reizi vien Latvijas masu medijos. Šī ir Latvijas Republikas iekšēja lieta. Saprotams, ka tādas sarežģītības jautājumus tādā veidā, kā tie uzstādīti referendumā, diez vai risina. Bet tajā pašā laikā – problēmas taču pastāv. Pagaidām ir samērā atturīgi signāli, taču tos dod virkne valstisku struktūru, ka problēmas būtu jārisina. Man jautāja – ja ievērotu un izpildītu visas rekomendācijas, ko cilvēktiesību sfērā sniedz Eiropas struktūras, vai situācija būtu nonākusi tiktāl, līdz referendumam? Protams, ne. Tāpēc varbūt vēlreiz ir iemesls paanalizēt izveidojušos situāciju, ieklausīties starptautiskajās rekomendācijās par cilvēka tiesību stāvokli Latvijā. Vēl jo vairāk, ja jums tagad ir tik augsts pārstāvis Eiropas Padomē kā cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks,» sacījis Vešņakovs.
Vešņakovs paudis, ka Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanā «foni» mēdz būt dažādi, «reizumis - arī ne pārāk labvēlīgi, taču šodien varu teikt, ka visumā saglabājam pozitīvu attīstības tendenci. Lai tikai fonu nebojātu ar lieku neuzticēšanos, pārmetumiem vai neizpratni.»
Rādīt reklāmu
