Rīgā piepelnās apmēram 100 ubagu, turklāt trešdaļa no viņiem uz galvaspilsētu brauc kā uz darbu. Rīgas dome plāno šo rūpalu ierobežot vēl stingrāk.
Līdz aprīlim ir jāizstrādā grozījumi esošajos pašvaldības saistošajos noteikumos, kā arī jānoskaidro, ko par ubagošanas ierobežojumu nepieciešamību domā rīdzinieki, raksta
Apollo.lv.
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais atzīst, ka uzlabojumi jau panākti, jo administratīvo pārkāpumu protokolu ubagotājiem sastādīts samērā maz, kā arī tikpat kā nav iedzīvotāju sūdzību. Jau tagad sabiedriskās kārtības noteikumi galvaspilsētā nosaka, ka ar ubagošanu nedrīkst uzmākties. «Šī norma ir izpildīta. Cita lieta, ka sabiedrībā pastāv uzskats, ka starp ubagotājiem ir tādi, kam tas ir bizness,» saka D. Turlais.
Kam ēst, kam dzertPēc komitejas sēdes aizvadītajā nedēļā viņš rezumēja, ka ar ubagošanu nodarbojas gan trūkumā nonākušas personas, gan organizētas grupas, kuras šādi pelna līdzekļus uzdzīvei. «Ubagošana un pļēgurošana nav viens un tas pats. Tie, kas dzērumā mēģina izspiest naudu, nav ubagi,» viņš norāda. Piemēram, Mēness ielas apkaimē regulāri pulcējas dzērāji, kuriem vajag sastiķēt. Tad nu viņi uzplijas garāmgājējiem santīmu tīkojumos. Šādos gadījumos jāzvana Pašvaldības policijai. Tas jādara arī tad, ja kāds cits naudas lūdzējs kļūst pārlieku agresīvs un uzbāzīgs.
Starp ubagotājiem ir rīdzinieki, kuriem ir tiesības uz pašvaldības noteikto sociālo palīdzību, bet viņi izvēlas piepelnīties, prasot naudu. Ja cilvēks vēršas Sociālajā dienestā, Rīgā nav iespējams palikt bez jumta virs galvas un badā, uzsver D. Turlais. Visiem ir iespējams palīdzēt. Viņš min piemēru, kad meitene aizbēga no bērnunama un tika atrasta ubagojam. «Vai tad viņa dzīvoja trūkumā?» jautā domes deputāts.
Jau ierobežo
Lai ierobežotu ubagošanu pilsētā, Rīgas domes Labklājības departamenta darbinieki sadarbībā ar pašvaldības policistiem jau ilgstoši un regulāri informē ubagotājus par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas iespējām Sociālajā dienestā. Kaut arī ubagotājiem piedāvā brīvā laika pavadīšanas iespējas Rīgas patversmes dienas centrā, kā arī informē Sociālo dienestu par personām, kurām nepieciešams sniegt sociālo atbalstu, ne visus tas interesē, un ne visiem to vajag. Ja cilvēks izvēlējies ubagošanu par savu dzīvesveidu, tad viņš no patversmes bēgs kā velns no krusta. Pat nežēlīgi aukstajās dienās pilsētas ielās tika saskaitīti apmēram 30 ubagotāji.
Prasīs sniegt informāciju par seviUbagotāji bieži atrodas redzamā alkohola reibumā vai cieņu aizkarošā izskatā. Ubagojot uz ietves vai uz gājēju tuneļu kāpnēm, viņi traucē citu cilvēku pārvietošanos, kropļo pilsētas izskatu, īpaši Vecrīgas, Centrālās stacijas, Centrāltirgus teritorijā. Viens no uzbāzīgākajiem naudas prasītājiem strādā pie pasta centra Sakta, invalīda ratiņos agresīvi aizšķērsojot ceļu noskatītajiem upuriem.
Ja cilvēks ubagos, viņam būs jāsniedz ziņas par sevi – vai ir maznodrošinātais, trūcīgais, kādi ir ienākumi. Pašlaik ir daudz personu, kas atsakās to darīt. Pašvaldībā uzskata, ka ir nepieciešams konkrētāks regulējums – arī tālab, lai piešķirtu Labklājības departamenta Mobilās brigādes darbiniekiem tiesības identificēt ubagotājus. Jaunajos saistošajos noteikumos nāksies izvērtēt, ko darīt, ja cilvēkam ubagošana ir dzīvesveids, un kas tikai mēģina izspiest naudu no lētticīgiem cilvēkiem.
Rādīt reklāmu
