Rīgā ar parādniekiem izlemts cīnīties, arī skaidrojot un mudinot rīdziniekus pašiem uzņemties atbildību par savu dzīvojamo māju un tās uzturēšanu.
Pagaidām pašvaldības apsaimniekošanā esošo ēku iedzīvotāji esot izteikuši vēlēšanos veikt energoauditu, kas ir pirmais solis, lai varētu izdarīt mājas renovāciju un ietaupīt lielākoties uz apkures rēķina, raksta
NRA.lv.
Lai samaksātu iedzīvotāju parādus, abi pašvaldības uzņēmumi – gan Rīgas namu pārvaldnieks (RNP), gan Rīgas pilsētbūvnieks (RPB) – ir aizņēmušies naudu komercbankās, kopumā 10 miljonus latu. Lielākā parādu daļa ir par patērēto siltumenerģiju, jo vismaz 70 procenti no īres kvītī redzamās summas ir maksa par apkuri. Iedzīvotāji vairs ne pirmo gadu tiek mudināti sarosīties un pieteikties ēku energoauditam un siltināšanai. RNP valdes loceklis Ivo Lecis informēja, ka līdz janvāra beigām plānots noslēgt līgumus par 40 ēku energoauditu. Šo māju iedzīvotāji paši to ierosinājuši. Rīgas dome šogad apmaksā 80 procentus no energoaudita izmaksām, turklāt ne tikai pašvaldības apsaimniekošanā esošajām mājām. Daudz tas nav, ja ņem vērā, ka RNP apsaimnieko 4219 ēkas. RPB ekonomiste Ginta Gusāre informēja, ka visas šā uzņēmuma uzbūvētās 44 mājas ir energoefektīvas. Apkures izmaksas pagājušajā ziemā bijušas vidēji 54 santīmi par kvadrātmetru mēnesī.
Ja iedzīvotāji vēl nav izveidojuši īpašnieku kopību vai iecēluši mājas vecāko, tad katrs pats var vismaz mēģināt samazināt izmaksas par siltumenerģiju. Pašlaik Rīgas Enerģētikas aģentūras mājaslapā (www.rea.lv), bet vēlāk arī iespiestā formā – brošūrā – var iegūt informāciju par to, kā tiek aprēķināts siltumenerģijas patēriņš daudzdzīvokļu ēkās. Nereti cilvēkos neizpratni izraisa atšķirīgā aprēķinu metodika, ko apsaimniekotāji lieto atkarībā no savu zināšanu un izpratnes līmeņa. Brošūra izstrādāta kā palīglīdzeklis un izziņas materiāls iedzīvotājiem, tā palīdz izprast, kā tiek veikti aprēķini, sākot no daudzdzīvokļu mājas siltuma mezglā saņemtās un līdz dzīvoklim novadītās siltumenerģijas. Brošūra sniedz arī ieteikumus, kā iespējams samazināt nelietderīgu siltumenerģijas patēriņu dzīvoklī, lai vienlaikus samazinātu ikmēneša siltuma rēķinu. Piemēram, temperatūras samazināšana par vienu grādu ļauj par pieciem procentiem samazināt maksājumu par apkuri. Kad brošūra tiks iespiesta, to izplatīs iedzīvotājiem un rīkos izglītojošus seminārus gan Rīgā, gan citās pilsētās.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko skaidroja, ka pašlaik pastāv izsmeļoša Rīgas domes instrukcija, kas nosaka kārtību, kādā pašvaldības daudzdzīvokļu mājās sadala siltumenerģiju un aprēķina maksu par to. Viņa uzsver – šo kārtību izmanto tad, ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par citu kārtību. Šī instrukcija ir stājusies spēkā 2010. gada 15. septembrī.
Rādīt reklāmu
