20. jūnijs, Ceturtdiena
Vārda dienas: Maira, Rasa, Rasma
Sākuma lapa » Sabiedrība » Lēmumu par pensionēšanās vecumu vēlas pirms vēlēšanām
Lēmumu par pensionēšanās vecumu vēlas pirms vēlēšanām
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 19. janvāris 2012, 13:15
Lai gan valdības sociālie partneri, izņemot darba devējus, pauž neizpratni, kāpēc pensionēšanās vecums pēkšņi jāsāk palielināt jau no 2014., nevis 2016. gada, par ko iepriekš smagās diskusijās panākta vienošanās, labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) stingri apņēmusies no šī politiskā uzstādījuma neatkāpties, un, visticamāk, neatkarīgi no diskusijām un viedokļiem valdība pieņems šādas izmaiņas pensiju likumā jau pavasarī.


Pensionēšanās vecums Latvijā ir jāpaaugstina, par to diskusijā Labklājības ministrijā (LM) trešdien vienojās politiķi (tiesa, viņi nebija pārāk plaši pārstāvēti, un daži atstāja diskusiju visai ātri), eksperti, banku pārstāvji un sociālie partneri. Taču šāda vienošanās nav nekāds jaunums, jo jau 2010. gadā tieši tādā pašā diskusijā ministrijā (tikai ar citu ministru pie stūres) gandrīz tieši šie paši eksperti jau vienojās. Rezultātā valdībā tika iesniegta koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā. Koncepcija paredzēja paaugstināt pensionēšanās vecumu, palielināt nepieciešamo darba stāžu pensijas saņemšanai, kā arī atcelt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju. Tagad sagatavotas izmaiņas, paredzot, ka pensionēšanās vecums pakāpeniski jāceļ jau no 2014. gada, raksta NRA.lv.

Lēnā bedrē

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece skaidro: sociālās apdrošināšanas sistēmu ietekmē gan makroekonomiskā situācija un ēnu ekonomika, gan demogrāfija un politiskie lēmumi (kā vienu no nepareizajiem lēmumiem eksperte min lēmumu pensiju piemaksas maksāt no sociālā budžeta). «Līdz 2002. gadam sistēma darbojās labi, bet krīze, kas sākās 2008. gadā, situāciju būtiski pasliktināja –samazinoties iedzīvotāju darba ienākumiem, samazinājās arī ieņēmumi budžetā,» stāsta J. Muižniece.

Kopš 2009. gada ieņēmumi sociālajā budžetā nesedz izdevumus, deficīts tiek nosegts ar iepriekšējos gados uzkrāto. LM modelē: ja tiek ieviestas visas plānotās izmaiņas, tad īsu brīdi sociālajā budžetā būs reāls deficīts, taču «tad lēnām iesim uz augšu». Ja nekādas izmaiņas neveicam, «ejam lēnā, neatgriezeniskā bedrē».

Kāpēc ātrāk?

Lēmumu palielināt pensionēšanās vecumu kopumā atbalstījuši sociālie partneri, taču LM lēmums celt to jau no 2014. gada raisa neizpratni. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītāja vietnieks Egils Baldzēns saka: vēl jūlijā karsti debatējām, piekritām 2016. gadam – kā tādam, kad varētu būt beigusies krīze un uzlabojusies situācija. «Vai tagad mēs bez šī 2014. gada iztikt nevaram? Jāskatās uz virkni citu problēmu – uzņēmējdarbība, ekonomika, izglītība, veselība, kas netiek risinātas, ja vēlamies, lai cilvēki strādātu ilgāk, lai viņiem būtu veselība un lai vispār būtu darba vieta! Izskatās, mēs visu vēlamies atrisināt tikai ar sociālo budžetu.»

Līdzīgi situāciju vērtē Latvijas Pašvaldību savienības eksperte Silvija Šimfa. Viņa jautā: ko esam gatavo darīt, lai cilvēkus pirms pensijas vecumā neizspiestu no darba tirgus, lai cilvēks pēc 62 gadiem būtu spējīgs strādāt un, ja nevar strādāt to pašu darbu, ko viņam darīt citu? Lai gan Pensionāru federācija iepriekš piekritusi pensionēšanās vecuma paaugstināšanai kā neizbēgamam notikumam, par ātrāku šī vecuma celšanu federācijas vadītāja Aina Verze saka: tas nav risinājums.

Lai neiejauktos politika

Kādi tad ir LM argumenti, kāpēc 2016. gada vietā izvēlēts 2014. gads? Ministre I. Viņķele to saista ar priekšlaicīgo pensionēšanos, kura ir spēkā līdz 2014. gadam. «Būtu racionāli saistīt šīs divas lietas – pakāpeniski paaugstināt abus pensionēšanās vecumus.» Tomēr tā neizskan kā pārliecinoša atbilde, tāpēc vēlāk no ministres dzird nākamo argumentu, kas varētu jau būt ticamāks. «Lai izvairītos no riska, ka lēmums tiktu novilcināts, pašreiz ir īstais brīdis to darīt, un no šī politiskā uzstādījuma es neatkāpšos,» saka I. Viņķele. 2014. gadā paredzētas Saeimas vēlēšanas, un tāpēc būtu labi, ja visi ar pensijām saistītie jautājumi jau tiktu izlemti līdz tam.

Par pensionēšanās vecuma palielināšanu priecājas Darba devēju konfederācija, kas domā, ka pensionēšanās vecumu var celt jau nākamgad, savukārt banku ekonomisti spriež, ka Latvijā nākotnē jādomā par 70 gadu pensijas vecumu, jo attiecība starp darbspējīgiem cilvēkiem un pensionāriem, kuriem jāmaksā pensijas, ir graujoša un būs vēl traģiskāka.

Diskusijā izskanēja arī ļoti aktuāls jautājums – pensionēšanās vecumu mehāniski var palielināt dažādos veidos un ātrumos, tomēr jāņem vērā, cik liels procents no bezdarbniekiem pašlaik ir cilvēki pirmspensijas vecumā. No ilgstošiem bezdarbniekiem tādu ir 44 procenti. Ja arī viņi vēlētos strādāt – par ko un kur? Par to LM sola domāt.

***

Ko piedāvā Labklājības ministrija?

• Pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem, sākot no 2014. gada:

– pa 3 mēnešiem no 2014. gada 1. janvāra un 2015. gada 1. janvāra;

– pa 6 mēnešiem no 2016. gada 1. janvāra līdz 2020. gadam.

• Pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgajām pensijām līdz 63 gadu vecumam:

– pa 3 mēnešiem no 2014. gada 1. janvāra un 2015. gada 1. janvāra;

– pa 6 mēnešiem no 2016. gada 1. janvāra līdz 2020. gadam.

• Paaugstināt vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu līdz 15 gadiem, sākot no 2014. gada, un līdz 20 gadiem, sākot no 2020. gada. Avots: Labklājības ministrija


Diskusija par rakstu (0) , Ilze Viņķele, Jana Muižniece, Labklājības ministrija, pensija

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats