17. janvāris,
Vārda dienas: Tenis
Sākuma lapa » Sabiedrība » Latvijā lielākā pretestība pensionēšanās vecumam Eiropas Savienībā
Latvijā lielākā pretestība pensionēšanās vecumam Eiropas Savienībā
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 16. janvāris 2012, 11:39
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ir satraukti par sabiedrības novecošanos, bet trešdaļai tas nešķiet aktuāls jautājums, liecina jaunākais Eirobarometra pētījums. Eiropas Savienībā (ES) vidēji par sabiedrības straujo novecošanos raizējas 42 procenti.


Visvairāk par novecošanās problēmu ES bažījas Portugāles (61 procents), Grieķijas (59 procenti), Bulgārijas (57 procenti) un Latvijas (55 procenti) iedzīvotāji, bet vismazāk par to uztraucas Nīderlandes (28 procenti) un Zviedrijas (19 procenti) iedzīvotāji.

Svarīga loma

Atzīmējot Eiropas gada aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritātei sākumu, Eiropas Komisija nākusi klajā ar jaunu pētījumu par to, ko cilvēki Eiropā domā par vecumu un ar to saistītajām problēmām. Apsekojuma laikā atklājās, kā dažādās valstīs atšķiras vārdu jauns un vecs definīcijas. Maltā, Portugālē un Zviedrijā cilvēki, kas jaunāki par 37 gadiem, tiek uzskatīti par jauniem, savukārt Kiprā un Grieķijā par jauniem uzskata cilvēkus līdz 50 gadu vecumam, raksta NRA.lv.

Vidēji eiropieši uzskata, ka cilvēkus sāk uzskatīt par veciem mazliet pirms 64 gadu vecuma, bet par jauniem vairs neuzskata pēc 41,8 gadu vecuma sasniegšanas. Uztvere mainās arī atkarībā no vecuma un dzimuma. Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka 55 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem ir svarīga loma galvenajās sabiedriskās dzīves jomās.

Nevēlas augstāku pensijas vecumu

Tikai trešdaļa eiropiešu piekrīt tam, ka līdz 2030. gadam būs jāpaaugstina pensionēšanās vecums, lai gan daudzās dalībvalstīs patlaban tā ir skaidra politikas prioritāte – arī Latvijā. 60 procenti ES iedzīvotāju nepiekrīt, ka līdz 2030. gadam jāpaaugstina pensionēšanās vecums, vislielākā pretestība šādai idejai ir Rumānijā (87 procenti), Latvijā (86 procenti) un Slovākijā (83 procenti).

Lai gan oficiālais pensionēšanas vecums lielākajā daļā ES valstu ir 65 gadi, vidējais vecums, kādā cilvēki 2009. gadā pameta darba tirgu, bija 61,5 gadi. Latvijā pensionēšanās vecums ir 62 gadi.

Kaut gan cilvēki nevēlas, lai paaugstina oficiālo pensionēšanās vecumu, pārliecinošs atbalsts tomēr tiek pausts idejai, ka cilvēkiem vajadzētu ļaut turpināt strādāt arī pēc oficiālā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Vairākumam eiropiešu doma par nepilnas slodzes darbu apvienojumā ar daļēju pensiju šķiet tīkamāka nekā pilnīga pensionēšanās. Trešdaļa ES pašreiz algotu darbu strādājošo iedzīvotāju norāda, ka piekristu turpināt darba gaitas arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Latvijā tā atbildējuši 74 procenti aptaujāto, bet Dānijā strādāt pēc pensionēšanās ir gatavi 93 procenti aptaujāto, Igaunijā – 81 procents, Lietuvā – 56 procenti. Vismazāk gatavi strādāt pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas ir Itālijas, Rumānijas un Grieķijas iedzīvotāji.

Gads aktīviem senioriem

«Pētījums liecina, ka cilvēki novecojot ir gatavi saglabāt aktivitāti. Esmu pārliecināts, ka Eiropas gads darbosies kā katalizators un mobilizēs iedzīvotājus, ieinteresētās personas un lēmumu pieņēmējus veikt attiecīgus pasākumus, lai popularizētu aktīvas vecumdienas un risinātu ar novecošanu saistītos jautājumus pozitīvā gaisotnē,» secina nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors.

Ar Eiropas gadu aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritātei visā Eiropā tiek popularizēts vecāka gada gājuma cilvēku ieguldījums sabiedrībā un veicināti pasākumi labāku iespēju radīšanai, kas ļautu vecākiem cilvēkiem saglabāt aktivitāti.

Eiropieši dzīvo ilgāku un veselīgāku mūžu nekā agrāk, laižot pasaulē mazāk pēcnācēju. Tagad uz vienu pensijas vecuma iedzīvotāju ir četri darba vecuma iedzīvotāji, 2060. gadā būs vairs tikai viens pret divi. Tā ir viena no problēmām, ko vēlas akcentēt Eiropas gadā. Otra saistīta ar aizspriedumiem, kuru dēļ bieži vecie cilvēki tiek uztverti kā slogs un drauds, piemēram, pensiju vai veselības sistēmai.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: ES, Lāslo Andors, pensija

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats