Tuvojoties referendumam par krievu kā otras valsts valodas atzīšanu, koalīcijā strādājošā Vienotība pieņēmusi paziņojumu par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Neraugoties uz to, pašā partijā nevalda saskaņa – vai referendumu vajadzētu pieļaut vai tomēr apturēt.
«Mēs esam pret Latvijas tautas sašķelšanu. Mēs esam par latviešu valodu, kas vieno visu tautību Latvijas cilvēkus,» paziņojumā uzsver Vienotības dome. Partija aicina visu tautību Latvijas iedzīvotājus saglabāt savstarpēju cieņu un neļaut izprovocēt etnisku spriedzi, raksta
NRA.lv.
Partija norāda, ka latviešu valoda ir daļa no Latvijas valsts būtības un kā vienīgā valsts valoda tā ir nedalāmi saistīta ar Latvijas kā nacionālas un demokrātiskas valsts izveidošanas un pastāvēšanas jēgu. «Latvijas valsts var pastāvēt tikai latviešu valodā. Tikai latviešu valodā visu tautību Latvijas iedzīvotāji var īstenot savas demokrātiskās tiesības. Latvijas valsts pienākums ir nodrošināt latviešu nācijas, kultūras un valodas ilgtspēju un saliedēt sabiedrību uz latviešu valodas pamata,» skaidrots paziņojumā.
Paziņojumā partija uzsver, ka Saeimas deputāti ir izmantojuši visus tiesiskos līdzekļus, lai aizstāvētu latviešu valodu, un iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā.
Partija paziņojumā arī norāda, ka gadījumā, ja referendums notiks, tā turpinās aicināt pilsoņus aktīvi tajā piedalīties, skaidri un nepārprotami apliecināt savas valsts pamatus un nobalsot pret otru valsts valodu.
Savukārt partijas biedru uzstāšanās debatēs liecināja, ka tās biedri nav vienisprātis par to, vai referendumu vajadzētu atļaut vai tomēr atzīt par antikonstitucionālu un aizliegt. Piemēram, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne uzskata, ka referenduma par otru valsts valodu rīkošana ir pretrunā ar valsts pamatlikumu. Viņa ierosināja ar likumu noteikt, kuri jautājumi ir pieņemami ar referenduma balsojumu un kuri ne.
Savukārt I. Čepānes kolēģis Juridiskajā komisijā, Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Andrejs Judins uzskata, ka referenduma aizliegšana nav pieļaujama, jo paraksti par tā organizēšanu savākti juridiski korektā veidā.
Jau ziņots, ka referendums šobrīd ieplānots 18. februārī. Tajā izšķirsies, vai tiks pieņemti vēlētāju ierosinātie Satversmes grozījumi, kas krievu valodu noteiks par otru valsts valodu.
Savukārt Satversmes tiesā 30 parlamenta deputāti iesnieguši prasību apturēt referendumu. Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris iepriekš atzīmējis – teorētiski pastāv iespēja, ka Satversmes tiesa referenduma rīkošanu aptur.
Rādīt reklāmu
