Gaidāmais referendums par grozījumiem Satversmē, kas piešķirtu krievu valodai otrās valsts valodas statusu, ir kļūme, jo sarīda sabiedrību.
Tā intervijā žurnālam «Ir» paudis psihoanalītiķis Arkādijs Pancs.
«Gada nogalē izskanēja, ka tas ir gada galvenais notikums. Tātad mūsu galvenais notikums ir kļūme. Kāpēc ideja par kādas etniskas grupas izcelšanu cilvēkiem ir tik saistoša? Tāpēc, ka tā vēršas pie sāpēm cilvēkā. Tā liek uzdot jautājumu - kurš no mums ir pazemots? Kuram ir nodarīts pāri?» pauda Pancs.
Viņš uzskata, ka traģiski ir tas, ka «šajā situācijā ar referendumu nav pieaugušo». «Visi uzvedas kā bērni. Kā mēs izturamies pret bērnu? Bērns sit kādam, dusmojas, lamājas - mēs pieņemam, ka viņš nezina, kā pareizi izturēties, mēs izprotam iemeslus un piedodam bērnam. Situācijā ar referendumu par valodu nav pieaugušo, visi ir sāpināti,» uzskata Pancs.
Pancs atgādina, ka neizbēgama likumsakarība - jo vairāk mūs sit, jo vairāk mēs regresējam.«Latvieši ir sāpināti, jo Latvijas valsts pastāv salīdzinoši īsu laika posmu - pārāk neilgi, lai sajustos droši par savu valsti. Latviešiem nav iekšējas stabilitātes: «Es esmu varens, man viss šeit pieder!» Latvieši nejūtas, ka viņi te ir galvenie, un viņiem visu laiku jācīnās, lai saglabātu savas galvenības statusu,» stāsta Pancs.
Viņaprāt krievi ir sāpināti par to pašu. «Iekšējās stabilitātes trūkums - «mani neņem galvā», «mani atstumj».»
Uz jautājumu, ko šī spēle nozīmē politiķiem, Pancs atbild: «Politiķi neatšķiras no citiem cilvēkiem, vienīgi iespējams, ka viņi ir vairāk sāpināti - citādi viņu nebūtu Saeimā. Kāda velna pēc cilvēkam, kurš nejūtas sāpināts, jāsēž Saeimā un visu laiku jādabū pa galvu?! Naudai šeit pat nav izšķirošas nozīmes. Šiem cilvēkiem vispirms ir iekšēja vēlme parādīt sevi.»
Rādīt reklāmu
