http://bizness.lv/blog/uldis-osisekonomika, politika<div style="text-align: justify;"><strong>Šveice pagājušajā nedēļā atcēla franka piesaisti eiro, finanšu tirgos izraisot pamatīgu haosu. Tas gan notika ne tik daudz tādēļ, ka Šveice neuzticētos eiro vai eirozonai, lai gan iemeslu tam arī netrūkst, drīzāk tā glāba pati savas iekšējās finanšu sistēmas līdzsvaru. Problēma tā, ka pēdējo gadu laikā, lai noturētu stabilā Šveices franka un krītošā eiro paritāti daudzmaz līmenī, Šveices Nacionālajai bankai nācās emitēt frankus, lai iepirktu eiro. Rezultātā šveiciešiem uzkrājās ievērojamas ārvalstu rezerves, ap 70% no valsts IKP. Tas pats par sevi nebūtu nekas slikts, ja vien arvien vairāk nepieaugtu ārvalstu rezervju ekspozīcija pret nedrošo eiro. Turklāt, saglabājoties šādi uzturētai paritātei pret eiro, bet, pēdējam turpinot novājināties, Šveices franks pamazām devalvējās attiecībā pret ASV dolāru – 2014. gada laikā vien par 12%.</strong></div>19.01.2015 13:32/blog//id/764<div align="justify"><strong> Latvijai būšot jāmaksā lielas soda naudas ES par augsto gaisa piesārņojuma līmeni Rīgā. Laikam ne pārāk reālistisks ir izskanējušais priekšlikums, ka problēma atrisināma kaut kā piedabūjot rīdziniekus pārvietoties tikai kājām vai ar velosipēdiem. Nu, labi, vēl ar sabiedrisko transportu, vēlams elektrisko. Bet elektrības ražošana taču arī piesārņo gaisu. </strong></div>11.08.2014 10:12/blog//id/720<div style="text-align: justify;"><strong>Reti kurš apšaubīs, ka Latvijas attīstības galvenais faktors ir cilvēks, jeb, kā mēdz teikt, humānais kapitāls. Tas allaž tajā vai citā formā ticis minēts praktiski jebkurā vidējā vai ilgtermiņa valsts plānošanas dokumentā, uzsverot arī tā konkurētspēju. Piemēram, Nacionālajā attīstības plānā 2020 atzīmēts, ka “Latvijā ir starptautiski konkurētspējīgas augstskolas, kurās strādā starptautiski novērtēts un kvalificēts akadēmiskais personāls”, bet “Latvijas zinātne ir koncentrēta zinātniskajos institūtos, kas ir konkurētspējīgi pasaules līmenī”.</strong></div>26.05.2014 21:30/blog//id/689<div align="justify"><strong> Latvijas ekonomikas atveseļošana, pirmkārt, jāsāk ar reformām kultūras un izglītības jomā, jo ne tikai ekonomikā, bet arī visās tautsaimniecības jomās nepieciešami izglītoti, prasmīgi, iniciatīvas bagāti, radoši domājoši un uzņēmīgi cilvēki. Diemžēl liela daļa sabiedrības radošumam nav gatava un ļaujas inercei. Lai arī situācija mainās par labu izglītotākajiem, prasmīgākajiem, iniciatīvas bagātākajiem un uzņēmīgākajiem, tas notiek pārāk lēni un mums kā nācijai nākas «skrieties ar laiku». Lai mēs kā nācija izdzīvotu, izmaiņām jābūt daudz straujākām. </strong></div>08.04.2014 10:38/blog//id/663<div style="text-align: justify;"><strong>Notikumu attīstību Ukrainā prognozēt ir ļoti grūti. Stratēģiski man ticamāks šķiet apmēram šāds scenārijs.</strong></div>01.03.2014 19:55/blog//id/634<div style="text-align: justify;"><strong>Jaunais, 2014. gads ir nozīmīgs ne tikai ar to, ka Latvija ir pievienojusies eirozonai. Šis ir arī pirmais gads, kad uzsākta galvenā vidējā termiņa plānošanas dokumenta – Nacionālā Attīstības plāna 2014.-2020.gadiem (NAP-2020) īstenošana. Tajā par galveno valsts attīstības mērķi pasludināts ekonomiskais izrāviens. Tā nu plānotais izrāviena ceļš sācies, bet sabiedrībā, ja papēta dažādas publiskās aptaujas, nez kāpēc nejūt pozitīvu pārmaiņu būtisku priekšnosacījumus – iedvesmas pilnu entuziasmu.</strong></div>25.01.2014 19:45/blog//id/606/img/rss.jpghttp://bizness.lv/blog/uldis-osis