http://bizness.lv/blog/daina-paulaekonomika, bankas<div style="text-align: justify;"><strong>2014. gada augustā inflācijas tendences Latvijā noteica vairākas norises – sezonāli faktori, kuru ietekme atšķīrās no tās, kāda bija 2013. gada augustā, naftas cenas kritums un ASV dolāra nostiprināšanās, kā arī - Krievijas sankciju ietekme, kas gan nebija ļoti zīmīga. Turpmākās cenu attīstības tendences noteiks labvēlīgu laikapstākļu izraisītais pasaules pārtikas cenu kritums, kā arī ģeopolitisko faktoru ietekme. Nākamgad inflācijas rādītāju ietekmēs arī no šā gada pārceltā elektroenerģijas tirgus liberalizācija.</strong></div>15.09.2014 21:19/blog//id/728<div align="justify"><strong> Jūlijā kopējā gada inflācija saglabājās zema (0.6%), kā arī gada inflācijas pārmaiņas salīdzinājumā ar jūniju nebija lielas, taču process nedaudz līdzinājās vidējās gaisa temperatūras pārmaiņām uz zemeslodes. Citiem vārdiem sakot, atsevišķās patēriņa grupās cenu tendence veidojās visai nevienmērīgi, un jūlijs bija bagāts gan notikumiem, kas inflāciju ietekmēja jau uzreiz, gan arī tādiem, kas varētu ietekmēt vēlāk. Sākot ar Āfrikas cūku mēri un beidzot ar Eiropas Savienības (ES) valstu tirdzniecības attiecību saasināšanos ar Krieviju. </strong></div>27.08.2014 09:51/blog//id/724<div align="justify"><strong> Janvārī gada inflācija saglabājās ļoti zema (0.4%), taču kļuva pozitīva, nedaudz pieaugot tabakas un autogāzes akcīzei, kā arī nelielu kāpumu piedzīvojot siltumenerģijas un vairāku neregulējamo pakalpojumu cenai. Sezonālais dārzeņu un kartupeļu cenu kāpums bija lielāks nekā pērn, palielinot gada inflāciju par 0.2 procentu punktiem, tā veidojot pusi no gada inflācijas. </strong></div>12.02.2014 14:21/blog//id/621<div style="text-align: justify;"><strong>Decembrī gada inflācija saglabājās negatīva (mīnus 0.4%) un to galvenokārt uzturēja enerģijas cenu kritums. Lai gan decembrī auga, piemēram, degvielas, kā arī dažu pārtikas preču cenas, to kompensēja cenu samazināšanās siltumenerģijai, apģērbam un apaviem, tādējādi cenu līmenis salīdzinājumā ar novembri nemainījās.</strong></div>17.01.2014 10:00/blog//id/599<div style="text-align: justify;"><strong>Ražotāju cenu mēneša pārmaiņas rūpniecībā kopumā jūlijā bija samērā nenozīmīgas (mēneša laikā samazinājums par 0.1%). Ražotāju cenu stabilitāti nodrošināja galvenokārt to samazināšanās eksportētajai produkcijai vairākās nozarēs (piemēram, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā un atkritumu pārstrādē), palīdzot uzturēt izmaksu konkurētspēju.</strong></div>27.08.2013 09:32/blog//id/550<div style="text-align: justify;"><strong>Patēriņa cenas jūlijā galvenokārt saruka sezonas faktoru ietekmē (piemēram, dārzeņiem, apģērbiem un apaviem), kā arī iepriekšējo mēnešu labvēlīgās pasaules naftas produktu cenu dinamikas ietekmē (dabasgāzei un siltumenerģijai). Tādējādi mēneša laikā (jūlijs pret jūniju) tika novērots cenu kritums par 0.3%. Pērn jūlijā patēriņa cenu vidējā līmeņa kritums bija nedaudz lielāks, un gada laikā uzkrājusies arī dažādu citu, cenas paaugstinošu faktoru ietekme. Tāpēc gada laikā (2013. gada jūlijs pret 2012. gada jūliju) tika novērots 0.3% cenu kāpums.</strong></div>08.08.2013 22:28/blog//id/543<div style="text-align: justify; "><strong>2012. gada februārī ražotāju cenas rūpniecībā gada laikā pieauga par 6.7%, un to var saistīt ar augošajām naftas cenām pasaules tirgū, kas palielina daudzu nozaru izmaksas. Pasaules pārtikas cenu mēneša pieaugums šā gada februārī saglabājās mazāks nekā pērn šai mēnesī un mazāk ietekmēja ražotāju cenu kāpumu.&nbsp;</strong></div>24.03.2012 19:13/blog//id/418<div style="text-align: justify; "><strong>Novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas rūpniecībā saruka par 0.5%, nedaudz vairāk uz eksportētās produkcijas rēķina.</strong></div>24.12.2011 22:08/blog//id/387/img/rss.jpghttp://bizness.lv/blog/daina-paula