Starptautiskās kultūras ekonomikas asociācijas (Association for Cultural Economics International (ACEI)) organizētā konference reizi divos gados pulcē pētniekus no visas pasaules, pievēršoties kultūras un radošo industriju ekonomiskā un sociālā devuma padziļinātai izpētei. 

LKA pētnieču Ievas Zemītes un Ilona Kundas 2020.gada sākumā veiktais pilotpētījums par radošo uzņēmējdarbību atklāj dažādās izaugsmes izpratnes, piemēram, izaugsme nav homogēns fenomens, kas vienādojams ar “panākumiem”. Izaugsmi pamatā ierasts skatīt kvantitatīvi (apgrozījums, izveidoto darba vietu skaits, peļņa, aktīvi) un mēdz uzskatīt, ka uzņēmējiem, kuru bizness neaug kvantitatīvi, nav izaugsmes ambīciju – īpaši sievietēm –, taču svarīgi ir saprast motivāciju, kāpēc uzņēmējas ir izvēlējušās šo konkrētu darbības virzienu un attīstības ceļu. Kāpēc tieši tādu un kas ir šīs izvēles pamatā? 

Kvalitatīvā pieeja izaugsmei dod iespēju atbildēt uz jautājumiem par iekšējām vērtībām, ko uzņēmēja vēlas attīstīt (personīgā attīstība, gandarījums, ārējs novērtējums), vai vēlmi saglabāt personīgu kontroli pār uzņēmumu. Izaugsme nav lineāra, tā var būt ātra, pakāpeniska, epizodiska vai stabila. 

Padziļinātās intervijas ar sievietēm – uzņēmējām sniedza ieskatu vērtībās, ko viņas vēlas attiecībā uz izaugsmi. Vienojošais aspekts sieviešu – uzņēmēju skatījumā bija spēja attīstīties tā, lai nepazaudētu savu radošo identitāti, tai pat laikā saņemot novērtējumu. Uzņēmējas (mūzikas producente, vizuālā un modes dizainere, arhitekte), kuras strādā ar virtuālās realitātes risinājumiem, mūzikas nozares uzņēmuma līdzīpašniece, modes dizainere, dizaina studijas īpašniece atzina, ka izaugsmi mēra spējā attīstīties gan starptautiskā, gan vietējā līmenī. Vienlīdz nozīmīgas ir abas dimensijas, kādai iztrūkstot, netiek sasniegts vēlamais rezultāts. 

Radošās uzņēmējdarbības viena no centrālajām asīm ir kvalitāte.  Kā min viena no respondentēm: “Mana darba prioritāte ir kvalitatīvs rezultāts. Ja es to nevaru realizēt tādā kvalitātē, kā gribu, mani māc šaubas, kāpēc to vispār darīt” (vizuālā dizainere, 20 gadi nozarē). Uzņēmējām ir būtiski augt, būt personīgi atbildīgām par rezultātu. Līdz ar to izaugsme ir cikliska, jo ir cieši saistīta ar personiskās dzīves prioritātēm. Tomēr neiztrūkstošas ir “padarīt pasauli labāku” variācijas – ilgtspējīgs dizains, aprites ekonomikas pamatprincipu iedzīvināšana, auditorijas izglītošana un attiecību veidošana ar klientiem ilgtermiņā. “Help is the new sales, jo jautājums ir nevis par to, cik daudz tavs produkts maksā un kurš ir gatavs to pirkt, bet gan, kam tu vari palīdzēt un kādā veidā, jo šādi aug tīkls..” saka arhitekte ar septiņu gadu pieredzi nozarē.  

Pilotpētījums parāda, ka izaugsme ir daudz komplicētāks mērķis, nekā tikai apgrozījuma kāpināšana. Sievietes radošajā uzņēmējdarbībā grib visu: izcilu kvalitāti un uzticamus domubiedrus, radošās  identitātes saglabāšanu un darbību globāli.