Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” ministrs norādīja, ka viņaprāt ierobežojumi skaistumkopšanas un ēdināšanas nozaru darbībā radījuši apstākļus, kad valsts “mākslīgi” radījusi bezdarbu.

“Es nekādā gadījumā nevaru piekrist faktam, ka jāierobežo tās nozares, kuras objektīvi var strādāt. Pie tam, ja mēs uzturam ļoti ciešu kontaktu, saskaņojam epidemioloģiskās drošības protoklus, tātad, tā nozare nāk un saka – mēs varam vēl izdarīt to, to, to, bet ļaujiem mums strādāt! Es uzskatu, ka labāk, lai cilvēki strādā ierobežotā apjomā, lai valsts piesubsidē, nevis aizņemas līdzekļus un subsirdē bezdarbu, maksā dīkstāves pabalstus un tā tālāk,” sacīja Ģirģens.

Pēc viņa sacītā, policija strādā pastiprinātā režīmā: “Bet tas jau ir kopīgs darbs. Nav jau tikai kontroles pasākumi. Katram sabiedrības loceklim ir jāpārdomā savi ikdienas paradumi. Ir beidzot jāsaprot, ka neviens jau nevar pateikt, kad vīruss beigsies, ar to jāmāk sadzīvot.”

“Primāri cenšamies runāt ar komersantiem, sadarboties ar viņiem. Cilvēku loks, kuri ir agresīvi, viņu nav daudz. Ir sākti vairāki simti procesu. Gadījumos, kad būs indivīdi, kas nevēlas ievērot normas, policija reaģēs,” turpināja ministrs.

Pēc Ģirģena paustā, Latvijai vajadzētu sekot citu Eiropas valstu piemēram un ārzemniekiem prasīt uzrādīt apliecinājumu par negatīvām Covid-19 analīzēm, kā arī aktīvāk veikt iebraucēju testēšanu.

Kā zināms, no šodienas 12 pašvaldībās Covid-19 izplatības dēļ noteikti stingrāki ierobežojošie pasākumi. Ierobežojumi skar Daugavpili, Baldones, Krāslavas, Salacgrīvas, Aknīstes, Varakļānu, Mārupes, Mālpils, Smiltenes, Garkalnes, Limbažu un Salaspils novadu.