07. maijs, Piektdiena
Vārda dienas: Henriete, Henrijs, Jete
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Jūrmala mācās iztikt bez bonusiem
Jūrmala mācās iztikt bez bonusiem
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 13. augusts 2015, 9:33
Saspīlēta ģeopolitiskā situācija, rubļa kritums un nelabvēlīga politiskā retorika termiņuzturēšanās atļauju sakarā ir aizbiedējuši daudzus bagātus krievus no Jūrmalas, un bez viņiem vietējiem uzņēmējiem jāmācās strādāt neierasti parasti. Labas dzīves apskurbinātas kompānijas, kas bezjēdzīgi šķiežas ar naudu, restorānos nu ir retums. Arī nekustamie īpašumi tiek pirkti kaitinoši apdomīgi. Pilsētas saulaino ikdienu tas gan diži nemaina, un piektdienas pusdienlaikā, kad saule slinki rāpjas laukā no dūmakas, pludmali strauji piepilda iesvīdušu un laimīgu atpūtnieku pūļi.


Plakāts ar uzrakstu pārdod izlasāms pat jūras krastā. Majoros nopērkama kādreizējā Emīlijas Rācenes peldu iestāde – pagājušā gadsimta sākumā būvētā skaistā māja ar tornīti. Jūrmalā nopirkt var visu ko un visur kur. Jomas ielā, piemēram, nopērkams mūzikas klubs, Dzintaru prospektā teju katra otrā māja dabūjama. Izvēle brīnišķīga un tirgus situācija labvēlīga, lai kaulētos – spēj tik maksāt. Pircēju gan varētu būt vairāk.

Jomas ielā nelielā nekustamo īpašumu tirdzniecības birojā NRA.lv sastop mākleri Jevgeniju. Klientu šobrīd nav un arī kopumā šogad tikpat kā nav. Viņa domā, ka pie vainas festivāla Jaunais vilnis aiziešana.

Jaunajos projektos pārdots tikai viens dzīvoklis, un uzņēmumu tas, protams, dara bažīgu. Īre un algas jāmaksā. Vakar gan ienācis kāds tūrists – vācietis. Cerīgs klients, bet ar neparastām prasībām. Gribot dzīvokli bez apdares, bez mēbelēm, lai pats var parosīties. Tātad arī cena būs zemāka.

Savdabīgi, ka arī citu nozaru pārstāvji klientus šķiro krievos un tūristos. Ekskluzīvu (precīzāk – ekskluzīvi dārgu) suvenīru un interjera priekšmetu veikala vadītāja Natālija skaidro, ka tūristi, teiksim, tie paši vācieši, tikai atnāk, apčamda preci, pagrozās kā tādā izstāžu zālē un iet projām. Pat ja patīk – vienalga nepērk, jo Vācijā varot dabūt lētāk. Savukārt krievu viesi esot spontāni. Kas iekrīt acīs, tas jāpērk, lai arī cik maksātu – uz kūrortu taču atbraukuši!

Paģiru līmenis iepriecinošs

Arī statistika apliecina, ka krievu tūristu Jūrmalā, tāpat kā visā Latvijā, šogad ievērojami mazāk. Saskaņā ar Krievijas Rosstat datiem ārvalstu ceļojumu skaits no Krievijas ir krities par 40% procentiem, un tas attiecīgi atspoguļojas arī Jūrmalas datos. Pagaidām gan apkopoti tikai pirmā ceturkšņa rādītāji, kas neatspoguļo īsto kūrorta sezonu, bet arī tajos atbraukušo krievu skaits ir samazinājies par 30%. Tomēr kopējā tūristu skaitā būšot vērojams pieaugums. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis stāsta, ka pašvaldība cītīgi strādā pie tūrisma diversificēšanas un atpūtas sezonas pagarināšanas. Akcents tiek likts uz Skandināviju, Poliju, Vāciju, Lietuvu, Igauniju. «Domāju, gadu noslēgsim ar tūristu skaita pieaugumu. Varētu būt kādi pieci līdz desmit procenti plusā. Vienlaikus tas nozīmē tūristu skaita pieauguma samazinājumu. Līdz šim katru gadu mums pieaugums ir bijis ap 20%.»

Mēra teikto par centieniem tūristu uzmanības piesaistē netieši apstiprina gan pilsētas plašais kultūras, sporta un izklaides pasākumu repertuārs, gan arī novērojumi Jomas ielas aptiekā. Farmaceitei te katru dienu darba pilnas rokas, un īpaši stabils esot pretpaģiru līdzekļu noiets. Atbilstoši tradīcijām visus pasākumus kūrortā pavadot alkohola patērēšana lielos daudzumos. Papildus šogad iezīmējusies vēl viena jauna tendence, kas attiecas tieši uz Krievijas tūristiem. Lai arī paši mazākā skaitā, medikamentus viņi pērk ievērojami lielākā daudzumā nekā vietējie jūrmalnieki vai citu tautību tūristi. Iemesls esot neuzticība preparātiem pašu zemē – daudz pakaļdarinājumu. Tā nu medikamenti no Jūrmalas aptieciņas uz plašo Krievzemi ceļo veselām pakām.

Tirgus apskats

Tomēr vairums krievu uz Jūrmalu joprojām brauc ne jau pēc alkazelcera, bet labi atpūsties, un te būtisks priekšnoteikums ir savi apartamenti. Kompānijas Latio apskats par šo un pērno gadu liecina par nekustamā īpašuma tirgus kritumu:

«Būtiskākā tendence pārdoto dzīvokļu dinamikā ir pircēju koncentrēšanās uz pirmreizējo tirgu 2015. gadā. Kopējais tirgus izmērs ir sarucis par aptuveni diviem miljoniem eiro mēnesī. Tirgus izmērs no attīstītāja ir saglabājies pat spēcīgāks nekā 2014. gada 1. pusē – mazliet zem trīs miljoniem eiro mēnesī.

1. ceturksnī par desmit miljoniem eiro ir samazinājies jauno projektu otrreizējais tirgus – tā izmērs ir vien 3,5 miljoni eiro. Būtiski pieaudzis primārā tirgus īpatsvars, salīdzinot ar 2014. gadu – 83% pret 55%. Lai gan darījumu summas ziņā pirmreizējais tirgus ir pat audzis par 1,2 miljoniem, darījumu skaits sarucis gandrīz uz pusi. Pārdotā platība ir sarukusi par 56% uz 8337 kvadrātmetriem pirmajā pusgadā.

Šogad mēnesī notiek vidēji 9,7 darījumi kopā un septiņi no attīstītāja, kas ir aptuveni par 40% mazāk nekā pagājušogad. Kopējais tirgus izmērs ir sarucis salīdzinoši mazāk – par 29% (galvenokārt pateicoties projektam Legend). Mēnesī vidēji pārdoto dzīvokļu platība ir samazinājusies no 3,2 tūkstošiem uz 1,4 tūkstošiem kvadrātmetru.»

Viss pārējais – bonuss

Latio pieminētais projekts Legend ir vesels kvartāls ar jaunbūvētām ēkām Bulduros. Acīs krītoša arhitektūra, kvalitatīvi materiāli, jūra turpat pāri kāpai un vēl privāta pludmale. Tiesa gan, piektdienā tajā cilvēku tikpat kā nav. Kāda māmiņa šūpuļtīklā bērneli šūpo, bet acīmredzot viņi nav nekādi bagātnieki. Pārkāpuši pāri nožogojuma striķim no pārpildītās publiskās pludmales.

Daudzās jauno projektu ēkās Jūrmalā redzami tukši logi, dažos vēl celtniecības plēves. Būvniecība notiek lēnāk, un attīstītāji arī nesteidzas ar būvju nodošanu ekspluatācijā. Saskaņā ar būvvaldes datiem pērn nodoti 246 objekti, šogad līdz 1. jūlijam vien 56. Arī izsniegto būvatļauju skaits krities. 356 – pērn, šogad – 61.

Pašvaldība, protams, priecātos par lielāku aktivitāti, tomēr arī pamata vaimanām neesot, uzskata Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Pēc četru piecu gadu tauku krāšanas pašreizējais palēninājums esot labs iemesls biznesa sakārtošanai. Un ne tikai nekustamā īpašuma jomā: «Arī viesnīcām un ēdinātājiem jāpielāgojas jaunajai situācijai, jo ne jau tas ir normāls bizness, kas balstās uz kaut kādiem milzīgiem bagātnieku bariem, kas pērk dārgos šampaniešus un svaidās ar naudu. Normāls bizness ir tagad, un viss pārējais jāuztver kā bonuss.».



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Jūrmala

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats