04. decembris, Sestdiena
Vārda dienas: Baiba, Barba, Barbara
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Uzņēmēji sasniedz vieglprātības rekordus
Uzņēmēji sasniedz vieglprātības rekordus
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 26. februāris 2015, 11:44
Apbrīnojami maza daļa no Latvijas uzņēmējiem izmantojusi valsts dotās iespējas reģistrēt sev piederošās kapitāla daļas, pirmkārt, no reiderisma pasargātā veidā un, otrkārt, Latvijā jau ilgāk par gadu lietotajās eiro vienībās.


Uzņēmumu reģistrs (UR) ir pacenties sapakot divas pārreģistrācijas vienā. Proti, uzņēmumiem pietiek aizpildīt vienu un to pašu pieteikuma veidlapu nr. 18, uz kuras pamata UR padarītu senāk reģistrētu uzņēmumu dokumentāciju atbilstošu tagadējām prasībām. Tomēr realitātē notiek pretēji. Veidlapa nr. 18 ir izpletusies pa 13 lappusēm, kuru aizpildīšanu uzņēmēji (uzņēmumu valdes, juristi, grāmatveži) cenšas novilcināt līdz beidzamajam brīdim, pat ja, ievērojot tagad spēkā esošo likumu burtu, viņi riskē novest uzņēmumu līdz likvidācijai tikai nesakārtotu dokumentu dēļ.

Pirms gadiem desmit uzņēmīgi ļaudis uztaustīja paņēmienus, kā iespējams panākt, lai UR reģistrē viņu īpašumtiesības un uzņēmumu vadītāju tiesības tā, ka šo pašu uzņēmumu īpašnieki un vadītāji par savu īpašumu un amatu atņemšanu uzzina pēdējie. Plašāku publicitāti ieguva šādas darbības Ventspils ostas tranzītuzņēmumu ķēdē, kur cīņu par īpašumiem papildināja politiski un ideoloģiski motīvi, bet citi līdzīgi gadījumi pagāja bez publikas informēšanas. Galu galā šādu gadījumu sakrājās tik daudz, ka tika sagatavota un 2013. gada vidū stājās spēkā plaša likumu grozījumu pakete, kas patiešām izjauca vismaz vienkāršākās uzņēmumu nelikumīgas pārņemšanas jeb reiderisma shēmas. Likumu grozījumu vidū ir arī prasība jeb iespēja uzņēmumu īpašniekiem reģistrēt tiem piederošās kapitāla daļas tā, ka neviens cits šīs daļas nevar pārņemt bez kapitāla daļu iepriekšējā īpašnieka apstiprinājuma, ka viņš tās tiešām atdod. Pirms 2013. gada jūlija dibināto uzņēmumu īpašniekiem tika doti divi gadi savu īpašumtiesību nostiprināšanai, taču pusotru gadu pēc pārreģistrācijas sākuma, t.i., 2014. gada 31. decembrī, nenostiprināts bija kapitāldaļu sadalījums 113 373 sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, kas tuvs kopējam SIA skaitam Latvijā. Janvārī datus par kapitāldaļu piederību iesnieguši 1269 komercdarbības veicēji. UR nu jau vairs nerēķinās ar dokumentu sakārtošanu likumā noteiktajā termiņā. Viegli iedomāties skatus UR birojos, ja līdz termiņa beigām palikušajos četros mēnešos tur gribētu ierasties vairāk nekā simt tūkstošu uzņēmumu pārstāvji ar saviem dokumentiem.

Tagad UR nevis sauc uzņēmējus ievērot likuma burtu, bet sniedza NRA.lv tādu skaidrojumu, «ka dalībnieku reģistra nodalījuma neiesniegšana UR līdz 2015. gada 30. jūnijam tiks vērtēta sabiedrības pamatkapitāla denominācijas kontekstā». Reāli tas nozīmē kapitāldaļu piederības reģistrācijas gala termiņa atlikšanu par vienu gadu, kad, pēc cita likuma burta, 2016. gada 30. jūnijā būtu jāpabeidz uzņēmumu pamatkapitāla denomināciju no latiem uz eiro. Šajā sadaļā uzņēmumi rīkojušies straujāk. Jau pagājušajā gadā denominējamo kapitālu skaits noslīdēja zem 100 tūkstošu robežlīnijas, tomēr arī denominācija līdzšinējā tempā nav pietiekama likuma izpildei noteiktajā termiņā.

Uzņēmēju lielāko atsaucību denominācijai var izskaidrot divējādi. Pirmkārt, ja uzņēmumam ir attiecības ar ārvalstu partneriem, tad varētu gadīties, ka viņiem jāparāda dokumenti ar uzņēmuma pamatkapitālu ārzemniekiem saprotamā valūtā. Otrkārt, par pamatkapitāla nedenominēšanu eiro ir noteikts sods līdz pat uzņēmuma likvidācijai. Likvidācijas procedūra gan ir pietiekami saudzīga, un UR izskatās vēl saudzīgāks. Vispirms UR neapņemas jau 2016. gada 1. jūlijā brīdināt visus termiņa neievērotājus, ka viņiem atlikuši vēl trīs mēneši likuma prasību izpildei. Likums uzdod brīdināt, bet šajā gadījumā nenosaka, cik ilgā laikā UR tas jāizdara. Tālāk – neesot arī termiņa, kādā iesniegt uzņēmuma juridiskajai adresei atbilstošajā tiesā prasību uzņēmumu likvidēt, ja tas nav izpildījis likuma prasību triju mēnešu laikā pēc brīdinājuma izteikšanas.

Gala rezultātā likuma prasību pildīšana atstāta pašu uzņēmēju ziņā, jo sankcijas par prasību nepildīšanu kļūst aizvien neskaidrākas. UR spiests ņemt vērā, ka par proporciju, kurā likumus ignorē deviņi no desmit uzņēmumiem, vainojami ne tikai uzņēmēji, bet arī likumi un valsts aparāts. UR piekāpība neizslēdz, ka izlases kārtībā izvēlētiem grēkāžiem būs nepatikšanas par likumu nepildīšanu, kas izrādīsies smagākas vismaz par UR 18. veidlapas savlaicīgu aizpildīšanu un iesniegšanu UR.




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Uzņēmēji

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats