Krievijas noteiktais embargo Eiropas Savienībā ražotajai pārtikai
mudinājis pārtikas ražotājus atsākt diskusiju par pievienotās vērtības
nodokļa samazināšanu pārtikas precēm. Kā jau iepriekš to varēja paredzēt
šādā veidā pārtikas ražotāji atkal nonākuši konfliktā gan ar valdību,
gan ekonomikas ekspertiem, kas šādam ražotāju glābšanas instrumentam
neredz pamatu.
Aicinājumu samazināt PVN pārtikai pirmā atgādināja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), kas uzskata, ka patlaban būtu īstais brīdis samazināt nodokli pārtikai, ņemot vērā kritisko situāciju Eiropas Savienībā saistībā ar Krievijas noteikto embargo lielākajai daļai Eiropas Savienībā ražotās pārtikas, raksta
NRA.lv.
„Lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu jau ir samazināts PVN pārtikai, un, tā kā esam vienotā tirgū, arī mūsu ražotājiem un pārstrādātājiem būtu jābūt vienādiem nosacījumiem. Ar samazinātu PVN tiktu uzlabota uzņēmējdarbības vide un samazināti cenu kropļojumi, kuri veidojas ēnu un nelegālās ekonomikas ietekmē,” norādīts LOSP vēstulē valdībai. Organizācija uzskata, ka PVN būtu samazināms jau šogad -12. Saeimai pieņemot nākamā gada budžetu.
Taču ekonomisti citās kategorijās domāt pieradušo lauksaimnieku pārliecību, ka PVN samazināšana ļautu lauksaimniekiem vieglāk pārdzīvot embargo laiku, dēvē par nepamatotu un dažos gadījumos pat par bīstamu pašiem idejas autoriem.
Piemēram, ekonomiste Margarita Dunska atgādina, ka samazinot PVN pārtikai, tas būtu attiecināms ne tikai uz mūsu produktiem, bet arī ārzemju. Tā kā, patērētājs pieradis arī pie ārzemju izcelsmes pārtikas produktiem, tad arī tie kļūtu pieejamāki un, iespējams, biežāk pirkti.
„Var jau pieņemt, ka mēs pirktu vairāk mūsu ražoto produktu, bet to mēs nevaram paredzēt, jo esam pieraduši pirkt arī citu valstu preces,” kritiska ir ekonomiste. Viņa uzskata, ka iepriekš ar Krieviju pārdzīvotās tirdzniecības grūtības, pierādījušas, ka daudz lietderīgāks būtu valsts atbalsts jaunu noieta tirgu meklējumos. Tiesa, ņemot vērā, ka Krievijas noteiktais embargo attiecināms uz visu ES un citām valstīm, konkurence par jaunajiem tirgiem būs ievērojami spēcīgāka.
Arī Finanšu ministrs Andris Vilks atgādina, ka uz mazāku nodokli pārtikai Latvijā cer arī Polijas un Lietuvas pārtikas ražotāji, kuri savu jau tā lētāko pārprodukciju Latvijā varētu pārdot vēl vienkāršāk. Turklāt valsts, samazinot PVN pārtikai, budžetā neieņemtu vairākus simtus miljonus eiro.
Savukārt bijušais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš uzskata, ka PVN samazināšana vispār nav izmantojama kā instruments pārtikas ražotāju problēmu risināšanai. „PVN samazināšana var būt skatīta tikai no ienākumu nevienlīdzības izlīdzināšanas aspekta, kāds tur glābiņš ražotājiem! Tā racionālā doma ir tajā, ka mazāk turīgie cilvēki tērē proporcionāli lielāku daļu savu ieņēmumu tieši pārtikai. Samazinot PVN, šī summa samazinātos,” saka ekonomists un atgādina, ka uzņēmējiem nevajadzētu pārāk paļauties uz valsts palīdzību šajā situācijā. „Ir jāsaprot, ka kaut kādā brīdī valsts uzņēmējiem vairs nevarēs palīdzēt, tās problēmas būs jārisina pašiem ražotājiem,” saka eksperts.
Arī Lietuvā pārtikas ražotāji aicina valdību samazināt PVN, taču līdzīgi Latvijai, arī kaimiņos valdība nesteidz dot solījumus par ātru nodokļa likmes samazināšanu. Latvijas premjerministre, piemēram, konceptuāli atbalsta šo ideju, taču uzskata, ka nodokļa samazināšana tuvākajā laikā nav iespējama.
Rādīt reklāmu
