16. janvāris, Sestdiena
Vārda dienas: Lida, Lidija
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Vai ārprāta naudas saņēmējiem ir jāmaksā nodokļi?
Vai ārprāta naudas saņēmējiem ir jāmaksā nodokļi?
Autors: Apollo.lv / 30. jūlijs 2014, 10:39
Šomēnes portāls «Apollo» pievērsa uzmanību viesmīļiem, kuri par savu padarīto darbu saņem ne tikai pamatalgu, bet arī pateicību no klientiem. Kā tika noskaidrots, summas, kādas viesmīļi saņem, mēdz būt dažādas - sākot ar pieciem, beidzot ar vairākiem simtiem eiro. Ņemot vērā VID izplatītos paziņojumus par dažādām jomām, kurās tiks pievērsta uzmanība nodokļu nemaksātājiem, portāls «Apollo» sazinājās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un noskaidroja, kas ir dzeramnaudas. Tiesa, skaidrojums par to, vai par dzeramnaudām ir jāmaksā nodokļi, ir visnotaļ pretrunīgs.


Atbilstoši likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», dzeramnaudas ir uzskatāmas par dāvinājumu. Tiesa, atbilstoši šim likumam, pilnā apmērā no nodokļu apmaksas ir atbrīvoti tie dāvinājumi, ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civilllikuma izpratnē.

Šī norma nav piemērojama, ja dāvanu dāvina fiziskā persona savas saimnieciskās darbības ietvaros, kā arī tad, ja fiziskā persona ir saņēmusi dāvanu ar atlīdzības raksturu Civillikuma izpratnē. Tātad - dāvinājumam netiek noteikts nodoklis tādā gadījumā, ja klients vēlas maksāt dzeramnaudu pateicības izdarīšanai, nevis samaksāt par pakalpojumu.

Savukārt Civillikuma 1933.pantā ir noteikts, ka ar dāvinājumiem atlīdzības nozīmē jāsaprot tādi, kas piešķirti kā atlīdzība par izdarītiem pakalpojumiem.

Ņemot vērā minēto, viesmīļu saņemtā «dzeramnauda» ir uzskatāma par dāvinājumu atlīdzības nozīmē un tai nav piemērojamas likumā noteiktais atbrīvojums no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata. Turklāt ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir jebkuri darba vai dienesta attiecību pamatā darbiniekam vai personai, kura ir dienestā, izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

Vienlaicīgi likums «Par valsts sociālo apdrošināšanu» paredz, ka darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.

Tādējādi, ja klienti, norēķinoties, papildus samaksai par pakalpojumu piešķir dzeramnaudu, kas rezultātā nonāk uzņēmuma rīcībā un pēc tam tiek izmaksāta personālam, šādā veidā fiziskai personai izmaksāta dzeramnauda ir apliekama ar algas nodokli vispārējā kārtībā, kā arī no tās jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Savukārt gadījumā, ja dzeramnauda nenonāk uzņēmuma rīcībā, tā ir uzskatāma par fiziskās personas ienākumu, kurš 2014.taksācijas gadā tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc 24 procentu likmes, ievērojot likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8.panta trešās daļas 21.punktu, kas nosaka, ka pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti citi ienākumi.

Tādējādi iedzīvotāju ienākuma nodoklis no dzeramnaudas, kas tiek saņemta no klientiem pēc galīgā norēķina un elektroniskā kases aparāta čeka izsniegšanas, fiziskai personai ir jāaprēķina un jānomaksā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Bet, ja dzeramnauda, kas tiek saņemta no klientiem pēc galīgā norēķina veikšanas un kases aparāta čeka izsniegšanas, ir jānodod darba devējam, kurš pēc tam to sadala personāli, tad tā ir uzskatāma par ienākumu no algota darba, par kuru jāmaksā algas nodoklis un jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, analoģiski kā situācijā, kad klienti dzeramnaudu atstāj, izmantojot kredītkarti.

Savukārt katra uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Ņemot vērā minēto, uzņēmuma papildus saņemtajai naudas summai (dzeramnaudai) ir piemērojama pievienotās vērtības nodokļa 21 procenta likme.




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: VID

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats