Krievijas ierosinājumu atvērt Latvijā krievu skolas pēc saviem
standartiem Latvijas sabiedrība uzņēma ar dalītām jūtām: latviski
runājošie kategoriski iebilst pret šādu iespēju, kamēr krievu diaspora
tajā nesaskata nekā peļama.
Savukārt citu nacionālo minoritāšu pārstāvji ir pārliecināti, ka esošā mazākumtautību izglītības programma, ko šobrīd īsteno aptuveni 100 skolas, ir labā līmenī, tāpēc neko mainīt nevajadzētu, raksta
NRA.lv.
Noteiktu nē šādai Krievijas iniciatīvai jau teikušas augstākās valsts amatpersonas, arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete vakar, tiekoties ar Krievijas Federācijas (KF) vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, pauda: KF skolas Latvijā netiks atvērtas. Ministre arī atgādināja, ka Latvijā jau tagad darbojas svētdienas skola Krievijas vēstniecības teritorijā, pastāv iespēja atvērt skolas arī diplomātu bērniem.
Krievvalodīgo kopienas pārstāvji gan kopumā pašreizējo mazākumtautību programmu atzīst par labu. Latvijas krievu biedrības asociācijas vadītājs Mihails Gavrilovs teic kodolīgi: nekas nav jāmaina, jāsaglabā esošā sistēma, kas ir labs kompromisa variants. Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas līderis Igors Pimenovs gan ir kritiskāks: tas, ka šī programma ir vērsta uz latviešu valodas labāku apguvi, nav slikti, taču no tā cieš citu priekšmetu mācīšanās. Taču daudz sliktāk būtu, ja pilnībā pārietu uz mācībām valsts valodā, jo bērniem tomēr jānodrošina izglītības ieguve savā dzimtajā valodā. Vai tas būtu izdarāms ar Krievijas atbalstīto skolu palīdzību, I. Pimenovs nevarot pateikt, tādas aptaujas diasporā nav veiktas. Viņa viedoklis gan esot tāds, ka nebūtu nekas slikts, ja katrā no lielajām pilsētām darbotos viena šāda mācību iestāde: «Laikā, kad katrs cents ir no svara, tāda Krievijas iniciatīva nav nemaz peļama. Vai tiešām tik ļoti baidāmies no kaimiņvalsts spiediena, ka nevaram šādu soli atļauties?» Arī organizācijas Krievu sabiedrība Latvijā vadītāja Tatjana Favorska domā, ka šāds piedāvājums ir gana labs. Viņa nesaprotot, kāpēc gan tāda panika sacēlusies, kad Krievija nāca klajā ar šādu ierosinājumu. Skaidrs taču: ja Latvija negrib, tad ar varu neviens šādu plānu necentīsies realizēt.
Daudz tolerantāk uz Latvijā īstenoto izglītību skatās poļu minoritātes pārstāvji, tomēr viņi neslēpj: vēlētos, lai skolās dzimtās valodas īpatsvars būtu lielāks. «Tas ir vajadzīgs, jo lielākoties poļi ir vai nu pārkrievoti, vai pārlatviskoti, tāpēc bērni, kas nāk no jauktajām ģimenēm, poliski runā vāji. Protams, ja viņi pirms skolas gaitām iet bērnudārzā, kur nodarbībās runā arī poļu valodā, tad situācija ir labāka,» teic Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja Vanda Krukovska.
J. Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas direktore Gaļina Smuļko, kuras vadītajā skolā mācās 295 skolēni, uzsver: dzīvojot šeit, bērniem jāzina valsts valoda – par to neesot nekādu šaubu, tāpēc pamatpriekšmeti tiek mācīti latviski. Pret to neiebilstot ne skolēni, ne viņu vecāki. Tas nebūt netraucē apgūt poļu un citas valodas – ne velti ik gadu vairāki vidusskolas beidzēji dodas studēt uz Polijas augstskolām.
Arī Rīgas ukraiņu vidusskolā notiek mācības latviešu valodā, bet ukrainiski – ukraiņu valoda un literatūra, Ukrainas vēsture, tautas mācība, ukraiņu kultūras elementi mājturībā, dejās, mūzikā un vizuālajā mākslā. «Mēs pat atšķiramies no poļiem un baltkrieviem ar to, ka uzskatām – nevajag palielināt dzimtās valodas īpatsvaru skolā, galvenais uzsvars ir – valsts valoda. Ar programmu esam apmierināti, esam priecīgi, ka Latvijā atbalsta minoritāšu skolas,» teic skolas direktora vietniece Ināra Broka.
Rādīt reklāmu
